Kā mūzika ietekmē bērna attīstību

Kā mūzika ietekmē bērna attīstību

16. Jan 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Jau no 16 nedēļu vecuma mazulis mammas vēderā dzird skaņas. Ārpasaules skaņas bērniņš šajā vecumā vēl dzird klusinātas, taču mātes balss, sirdsdarbība viņu pavada nepārtraukti. Šīs skaņas mazuļa ausij ir kā melodija, kas sniedz viņam mierinājumu un drošības sajūtu. Tieši no šī vecuma skaņas sāk spēlēt lielu nozīmi bērna dzīvē. Jo īpaši svarīga bērna garīgajai un fiziskajai attīstībai ir mūzikas skaņa.

Mūzika jau no dzimšanas

Pēc piedzimšanas mūzika iegūst vēl lielāku nozīmi. Uz jaundzimušo mūzika iedarbojas līdzīgi kā pirms dzimšanas, proti, rada emocionālo fonu. Nomoda laikā bērnam var atskaņot dinamiskas dziesmas, savukārt pirms gulētiešanas vai laikā, kad bērns kļuvis niķīgs, - klusas, mierīgas melodijas.

Bērnam var atskaņot gan klasisko, gan populāro mūziku, taču jāņem vērā, ka mazulim var nepatikt elektroniskā mūzika, kas paredzēta pieaugušajiem un kuras ritms balstīts uz pieauguša cilvēka sirds darbības ātrumu. Bērniem paredzētā klasiskā mūzika būs atbilstoša bērnu sirdspukstu ritmam.

Runājot par šūpuļdziesmām, vislabāk, ja tās mazulim dzied pati māmiņa. Daudzas māmiņas ļoti zemu novērtē savu dziedātprasmi, daudz labprātāk mazulim atskaņojot šūpuļdziesmas ierakstu, taču tas ir lieki. Mazulis ir vispateicīgākais klausītājs un māmiņas balss viņiem ir vismīļākā melodija. Tomēr, ja mammai nemaz negribās dziedāt, tad šūpuļdziesmu var arī klusā balsī izstāstīt, kas jau būs daudzkārt labāk nekā sveša balss, kas atskaņota no telefona vai mūzikas atskaņotāja.

Jo vecāks kļūst bērns, jo dziļāku un visaptverošāku ietekmi uz viņu rada mūzika. Papildus emocionālajai attīstībai, mūzika veicina arī motorikas, ķermeņa kustības attīstību. Nav pat nepieciešams bērnam mācīt deju soļus, jo laikā, kad bērns sāk stāvēt pats uz savām kājām, izdzirdot mīļāko dziesmu, mazuļa kājiņas pašas automātiski sāks kustēties mūzikas pavadībā. Piedevām, bērni ļoti labi izjūt mūzikas ritmu un prot kustēties tās pavadībā.

  • Mūzika ļoti pozitīvi atsaucas uz bērna fantāzijas un iztēles attīstību. Mūzika ne tikai rada noteiktas emocijas, bet arī palīdz iztēlē radīt dažādus vizuālos tēlus. Jo vecāks ir bērns, jo spilgtāki būs viņa iztēlē radītie tēli. Bērniem vecumā no 5 līdz 6 gadiem muzikālā fantāzija ir jau tik raksturīga un izteikta, ka viņi spēj savu mīļāko dziesmu arī uzzīmēt.
  • Ļoti lielu ietekmi mūzika spēlē arī uz bērna estētiskās gaumes veidošanos. Kopā ar bērnu var klasīties jebkuru mūziku, taču ieteicams programmā iekļaut arī klasisko mūziku, kas kalpo kā etalons muzikālās gaumes veidošanā. Nav pamata uztraukumam, ka klasiskā mūzika priekš bērna ir pārāk sarežģīta, jo tieši tāpēc tā arī tiek apzīmēta kā klasika, lai būtu piemērota ikvienam klausītājam, neatkarīgi no tā vecuma.
  • Bez klasiskās mūzikas bērns noteikti jāiepazīstina arī ar tautas mūziku. Caur tautasdziesmām bērns iegūs zināšanas par pasauli un tās kalpos kā gudrības avots. Tautas mūziku varat ne tikai klausīties, bet arī paši spēlēt, jo ir pieejami arī dažādi bērniem piemēroti vienkārši mūzikas instrumenti, piemēram, sitamie kociņi u.c.

Pat tad, ja vecākus nesaista latviešu tautas mūzika, ieteicams, lai bērniem mājās būtu pieejami tiem piemēroti mūzikas instrumenti. Tie var būt jau iepriekš pieminēti sitamie kociņi, svilpīte, zvaniņi u.c. Galvenais mūzikas instrumentu – rotaļlietu kritērijs – lai tiem būtu laba skaņa un tie būtu pieejami bērnam. Muzikālās rotaļlietas, kuras izdala skaņu, ir lieliskas bērna attīstībai, jo palīdz attīstīt dzirdi un veicina prasmi koncentrēties. Taču izvēloties bērnam mūzikas instrumentu, jāseko līdzi, lai tie būtu kvalitatīvi un kvalitatīva būtu arī to skaņa.

Bērni, kuri sasnieguši jau divu gadu vecumu, jau ir spējīgi iegaumēt dziesmu tekstus. Tie pat nav jācenšas speciāli iemācīt, jo, klausoties dziesmu, bērns tai mēģina dziedāt līdzi, tādējādi arī apgūstot un iegaumējot dziesmas vārdus. Tādējādi mūzika palīdz trenēt arī atmiņu un runu.

Cilvēkiem, kuriem nav sveša mūzikas pasaule, ir zināms, ka mūzika palīdz atgūt spēkus, relaksēties, atvairīt stresu. Atceries, ka, pievēršot bērnu mūzikai, nav vajadzīgs no mazuļa obligāti izaudzināt nākamo mūziķi.