Kā es zaudēju ilūzijas par krūts-ēdināšanu

Kagia
Kagia 12. augusts 2017 22:19
212

Mans puisītis piedzima maija sākumā, un šobrīd viņam ir pilni 3 mēneši. Pēc piedzimšanas viņš smuki izzīda sev nepieciešamās pirmpiena lāses, radot maldīgu pieņēmumu, ka zīdīšana būs viens vienkāršs process. Šobrīd mazais ēd gan mammas pupu, gan maisījumu no pudelītes.

Lekcijas – ilūziju radīšana

Patiesībā pirms grūtniecības biju domājusi, ka bēbīti pati nebarošu, jo piena nebūs. No kurienes tādas iedomas bija radušās, nezinu. Iepriekš nekā negatavojos krūts ēdināšanai, tik noklausījos pirmsdzembību lekciju kursu Māmiņu klubā, pēc kuriem radās pārliecība, ka visas sievietes var barot bērnus ar savu pienu. Patiesība izrādījās daudz skaudrāka.

No sāpju ielejas ar kāpostu ledusskapī līdz ...

Pirmās pirmpiena pilītes mazais dabūja dzemdību istabā apmēram stundu pēc piedzimšanas sakarā ar dažiem sarežģījumiem. Krūti viņš saņēma lieliski un pēc iemalkošanas iemiga. Tomēr jau nākamās barošanas reizes līdzinājās spīdzināšanai – krūts gali šausmīgi sāpēja, mazais ēda bieži, bet, kā vēlāk izrādījās, nepietiekami, jo DzN svarā nokritās un pēc tam to atguva lēnu. Ap trešo dienu krūtis piebrieda, bija karstas un sāpīgas, tāpēc vīrs no veikala atnesa svaigu kāpostu, iepriekš vairākas reizes pārliecinoties, ka tiešām vajag zaļu kāpostu. Noguruma un mokošo sajūtu dēļ pat pie ginekoloģes atrādīties aizgāju ar kāpostu krūšturī...  

Sāpes zīdīšanas laikā nemazinājās gandrīz 4 nedēļas, tik kreisajai krūtij kļuva paciešamas, kamēr labās krūts barošana notika ar asarām acīs. Godīgi sakot, no domas par zīdīšanu vien jau nāca virsū histērija. Turklāt bija sajūta, ka to vien daru, kā guļu un zīdu .

Kad ģimenes ārsts pēc otrās nedēļas mājās ieteica mazo sākt piebarot nelielā svara pieauguma dēļ, radās papildus iemesls sevis šaustīšanai un panikai – kas es par mammu, ka nespēju mazo pabarot! Arī pieejamā informācija nepalīdzējā – tā vedināja domāt, ka mazuļa ēdināšana ar maisījumu ir lielākais noziegums pret bērnu, ko es varētu pieļaut. Un kur tad vēl risks, ka līdz ar to viņš pārtrauks ēst pupu! Tāpēc izmantoju zīdīšana konsultantes pakalpojumus – secinājām, ka mazais krūti satver pareizi, vajag tik turpināt barot. Un cerēt, ka sāpes pāries. Tāpēc turpināju dzīvot pa gultu ar bēbi – dienā labi ja 2 stundas pavadīju vertikālā pozīcijā. Bija dienas, kad paēst varēju tik vakarā, kad mājās atgriezās vīrs. Tā pagāja vēl 2 nedēļas.

Palēnām sāpes zīdīšanas laikā pierima – vai nu mazulis paaugās un spēja vieglāk saņemt krūtsgalu, vai organisms pierada. Tomēr svarā mazais pieņēmās lēnu, tāpēc īsi pirms pirmā mēneša jubilejas viņš dabūja savu  pirmo pudeli. Noraudājos pirms un pēc šī lēmuma pieņemšanas, bet, redzot, ka mums vakars vairs nepaiet gultā, mazajam ārdoties pie pupa, sapratu, ka šis lēmums ir mūsu abu labā. Šobrīd dēlēns ēd gan pupu, gan pudeli, un nemaz par to nebēdā.

Ak, jā - piena banka man ir tikai vārds, jo atslaukt izdodas labi ja 20ml no krūts. Piena banka ir tikai mazuļa puncī.

Glābiņš šausmu periodā

Kāposts - mazināja karstumu un nepatīkamās izjūtas.

Maria Nipple Cream lanolīna ziede, kas mīkstināja kreveles un saudzīgi dziedēja mikroplaisas.

Multi-Mam kompreses, kas atvēsināja un dziedināja.

Krūšturu ieliktnīši – īpaši sākuma periodā, kad, barojot ar vienu krūti, no otras tecēja piens. Bet noder arī tagad.

Apģērbs – gan speciālais, gan parastais

Biju lasījusi, ka pēcdzemdību krūšturus var iegādāties pirms dzemdībām, un to arī izdarīju. Manā gadījumā tā bija kļūda, jo tad, kad sāka parādīties piens, krūtis kļuva par izmēru lielākas. Labi, ka DzN ir māmiņu un bērnu preču veikals.

Svarīgi, lai krūšturis un vispār visas drēbes būtu no kokvilnas, pēc iespējas mazāk sintētikas, jo iekšējais termostats joprojām ir uz maksimālo atzīmi un nemitīgi ir karsti, kas izraisa svīšanu.

Barošanai pilnīgi pietiek ar krekliņiem, ko viegli var pavilkt uz augšu, vai pogājamiem tērpiem. Lai gan, izbaudot šo īpašo dzīves periodu, esmu iegādājusies arī pāris barojošajām māmiņām paredzētus tērpus.

Īpašā pieredze

Šajos trīs mēnešos esmu iemācījusies samierināties un pieņemt to, ka ne viss notiek pēc ideālā scenārija. Un apjaust to, ka viss, ko es gribu darīt, ir jādara mazuļa interesēs – ja ar savu pienu nepietiek, ir jāķeras pie maisījuma un jāpriecājas, ka mazais ir apmierināts un vesels! Mīļās māmiņas, nepārdzīvojiet, ja kaut kas nenotiek kā pēc grāmatas, viss, ko jūs darāt sava mazuļa interesēs, nāk viņam tikai par labu!  

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
kerstyna 13. augusts 2017 20:17

Nu - autorei ir pilnīgi veselīgs spriedums par šo tēmu.
Jā, krūtsbarošana ir idealizēts process, realitāte ir cita. krūtsbarošanas popularizēšana ir diezgan agresīva un psiholoģiski nomācoša. Tu esi/būsi slikta māte, ja par katru cenu nebarosi pati savu bērnu. Muļķības.
Es savus bērnus ar krūti baroju vien dažus mēnešus. Piens pazuda un es neveicu nekādus rituālus, lai to atjaunotu, bērni ir izauguši pilnīgi normāli un mani nemoka ne mazākā vainas apziņa.