Īsās mēles saitītes sāgas noslēgums

Dažbrīd staigāšana pie ārstiem šķiet kā nebeidzamais stāsts. Vēl jo vairāk tad, ja katram no speciālistiem ir savs viedoklis. Tad jūties kā apmaldījies trijās priedēs.

Vakar mūs sagaidīja kārtējais daktera apmeklējums. Devāmies pie LORa ar sūdzību par meitas nepārtraukto krākšanu un apgrūtināto elpošanu.

Neko ļaunu nedomādamas, sadzirdot meitas vārdu, devāmies iekšā kabinetā, kur ārste uzreiz apvaicājās par sūdzībām. Izstāstīju, kas uz sirds, savukārt ārste, ieskatoties ģimenes ārstes nosūtījumā, uzreiz uzdeva jautājumu, vai kāds pie viņas sūtījis speciāli, jo teikts, ka viņa griež mēles saitītes? Apmulsu, jo neko tādu pat nebiju pieminējusi , taču izrādījās, ka šo diagnozi bija ierakstījusi ģimenes ārste nosūtījumā.

Ārste vien nosmaidīja, ka kārtējais gudrais speciālists uzstādījis diagnozi, taču galu galā tomēr apskatījās mazulītes muti un teica – te tiešām ir jāgriež. Stāstīju, ka esam bijuši pie rehabilitologa, tālāk pie mikrologopēda un tagad gaidām rindu pie ortodonta, kurš tālāk atkal sūtīs saitīti griezt pie ķirurga.

Dakterīte vien nosmīnēja, ka tagad šis process tiekot pārāk sarežģīts un viņa to darot jau visu mūžu. Bez nekādas narkozes. Un tikai pavaicāja: „Griežam?”

Atzīšos, ka nebiju gaidījusi šādu pavērsienu, tāpēc vien atbildēju, ka, ja ir jāgriež, tad lai griež, es tikai būšu pateicīga.

Un tad sekoja pāris minūtes nežēlīgu meitas raudu, asaras, kliedzieni un asinis. Beigās meita vēl atvēma pienu, kas bija sajaukts ar asinīm, tāpēc procedūras beigās abas izskatījāmies pēc miesniecēm, kas nokāvušas ja ne cūku, tad vismaz vistu.

Un viss. Sāga ar īso mēles saitīti bija atrisināta. Negaidīti pāris minūšu laikā. Protams, ka meita atlikušo vizītes laiku uz ārsti skatījās ar iznīcinošu skatienu un atlikušo dienas daļu ļoti pieskatīja, lai es visu laiku būtu viņas tuvumā. Bet nu tas ir galā. Un nekas neliecina par griezienu. Asinis pārstāja tecēt pāris minūšu laikā.

Un, ziniet ko? Meitai ir atvērusies pļāpāšanas čakra. Ja iepriekš viņa spēja izdvest tikai dobju „aaa”, tad tagad valodiņa mutuļo kā pavasara strautiņš.

Un mammas sirds (arī tēta) priekā gavilē.