Huggies® Brīnumu istaba: kas notiek bērna attīstībā 12 līdz 16 mēnešu vecumā

Pamanīt sava bērna prasmes un talantus vēlas ikviena māmiņa un tētis. Bieži vien bērna dažu mēnešu vecumā tiek nospriests – tu smaidi un izrādi emocijas – noteikti būsi aktieris. Ar laiku atklājas pirmās prasmes vilkt ar zīmuli pa papīru – tu noteikti būsi mākslinieks, ja kādam mazulim ir skaļāka balss, mēs nedomājot nolemjam – mūsu ģimenē aug dziedātājs.

Taču par to visu spriest pirms bērns sasniedzis vismaz 3 gadu vecumu ir pat ļoti pāragri, tā vietā mums jāparūpējas par to, lai bērnam ir iespēja attīstīt visas savas maņas un prasmes vienlīdz labi. Tāpēc Māmiņu klubā kopā ar fizioterapeiti Klaudiju Hēlu esam izveidojuši telpu, kuru dēvējam par Brīnumu istabu – tā ir iekārtota atbilstoši bērna vajadzībām noteiktā vecuma posmā un mums visiem ir iespēja smelties iedvesmu savas dzīves telpas iekārtošanā, lai mazajam būtu interese rotaļāties, kas bērnam ir būtisks pasaules izzināšanas veids. 

Kad bērns ir sasniedzis gada vecumu, viņš ir kļuvis jau daudz kustigāks un aktīvāks – rāpošana, sēdēšana, velšanās, piecelšanās kājās jau lielākoties ir apgūtas prasmes. Kāds iespējams jau sper pirmos solīšus, kāds ir ceļā uz to, kas nozīmē – bērna rotaļu vide vairs nevar palikt tāda, kāda tā bijusi līdz šim.

Radām šķēršļus bērna rotaļu laukumā, lai mazajam būtu interese tos pārvarēt 

Bērnam pēc gada vecuma ļoti patīk darboties ar priekšmetiem – uzlikt, noņemt, ielikt, izņemt, pārbērt, pārlikt – tas viss ir aktuāli un nepieciešams viņa attīstībai. Taču attīstība nevarētu noritēt pilnvērtīgi, ja bērns nemēģinātu to visu paveitk arī pats ar sevi – tāpēc šķēršļi viņa rotaļu telpā ir ļoti butiski, jo mazajam ir nepieciešamība pārlīst, pārrāpot, ielīst, izlīst, uzkāpt – viss, kas ļautu viņam eksperimentēt un atklāt savas spējas.

Bērns mācās atdarināt – mēs esam viņu paraugs 

Bērns vēro mūs – mammas un tētus, savas māsas un brāļus un ir tikai dabiski, ja viņš kādā brīdī sāk atdarināt mūsu darbības – bērns tēlo, ka dzer tēju, jo ir redzējis, kā mēs to darām, bērns runā it kā pa telefonu, lai gan priekšmets, kas tiek izmantots telefona vietā var būt jebkas cits, bērns gatavo ēst – maisa bļodā ar karoti. Sadzīve ienāk bērna rotaļās arvien vairāk.

Bērns nostiprina iegūtās iemaņas un apgūst jaunas 

Laika posmā no gada līdz pusotram bērns nostiprina iepriekš iegūtās iemaņas un apgūst arī jaunas. Viņš mācās staigāt – būtiski, lai tas notiktu bez citu palīdzības. Bērns mācās uzrāpties uz krēsla – atļaujam viņam to darīt. Bērns apgūst iemaņas nest priekšmetus ejot – jā, tas ir ļoti būtiski, lai gan pieaugušajiem reizēm tā nešķiet. Arī priekšmetu mešanai ir nozīme, tāpēc nemēģinām bērnu no tā atturēt, sakot, ka tā darīt nedrīkst. Arī prasme norādīt uz lietām ar pirkstu ir nozīmīga bērna attīstībā.

Bērnā attīstās sociālās un emocionālās iemaņas

Šajā laikā bērns sāk pamanīt rotaļu telpā arī citus bērnus – viņš var vērot, kā spēlējas gados vecāki bērni. Bērns mācās pavadīt laiku bez mums – māmiņām un tētiem, viņš spēj to paveikt ilgāk nekā tas ir bijis iepriekš. Mazais labprāt izrāda savas sajūtas – mīlošu attieksmi pret mums, bērniņš ar prieku samīļo savu rotaļlietu. Mūsu mazais labprāt iesaistās sadzīvē, viņš labprāt palīdz veikt vienkāršus uzdevumus – padot, atnest vai aiznest kādu priekšmetu.

Bērnā attīstās intelektuālās iemaņas 

Mūsu bērns attīstās kā viens veselums – ja reiz viņš spēj izrādīt sociālas un emocionālas iemaņas, arī intelektuālu iemaņu attīstīšana ir tikai pašsaprotama. Bērns spēj atcerēties vienkāršus notikumus un darbības, kuras mēs regulāri veicam – aprūpe ir viena no tādām, turklāt mazajam ir svarīgi tajā piedalīties. Patiesībā rutīnai nav ne vainas – tā mazais apgūst cēloņu un seku sakarību – pēc aprūpes seko rotaļāšanās. Tāpat bērns sāk atšķirt to, kas ir attēlots zīmējumā no reāliem priekšmetiem, piemēram, uzzīmēts krēsls un krēsls viņa rotaļu telpā.

Bērnā attīstās runas prasmes 

Līdz ar mazuļa pirmo solīšu speršanu, attīstās arī bērna valodiņa, lai gan lielākoties bērni vispirms iemācās staigāt un tikai tad runāt. Bērns gada un četru līdz piecu mēnešu vecumā spēj skaidri pateikt četrus līdz sešus vārdus, lai gan to, kā sauc priekšmetus, kas atrodas viņam apkārt viņš zina jau kādu laiku, tikai nosaukt tos vārdā vēl pagaidām neizdodas. Taču ap divu gadu vecumu vārdu krājums būs krietni pieaudzis – tie jau būs aptuveni 200 vārdi, kas būs iegūluši bērna atmiņā.

Vecuma posmā no 12 – 16 mēnešu vecumam strauji attīstās sīkā motorika 

Kādā brīdī vecākiem varētu šķist, ka mūsu bērns ir kreilis, jo lielākoties bērni labprāt darbojas ar abam rociņām vienlaikus. Tas, ko mazais spēj paveikt ar labo roku, ir iespējams arī ar kreiso. Taču spriest par to, vai bērns būs kreilis ir pāragri, būs vajadzīgi vairāki gadi, lai tas patiesi atklātos.

Atbilstoša vides iekārtošana – īstā atslēga uz bērna rotaļu pasauli

Rotaļāšanās joprojām ir bērna neatņemama dzīves sastāvdaļa un tā tāda būs vēl ilgu laiku, tikai mums – māmiņām un tētiem to ir jāprot pamanīt. Mēs bieži vien sakām – manu bērnu neintersesē rotaļāšanās, viņš visu laiku vēlas mūsu uzmanību. Šādos brīžos nevajadzētu steigties ar secinājumiem, tā vietā būtu vēlams kritiski palūkoties uz to, kādu vidi mēs radām savā dzīves telpā – cik tā ir iekārtota atbilstoši bērna vajadzībām. Iespējams mēs dzīvojam steriālā kārtībā, kurā bērnam nav iespēju izpausties un dīvāns, uz kura atrodas televizora pults, ir visinteresantākais priekšmets istabā. Lai gan var būt ari pilnīgi pretēji – bērna rotaļu laukumā ir ārāk liels haoss un viņš vienkārši nespēj saprats, kas notiek apkārt, tāpēc vēlas tikt ārā no šīs vides.

Parūpējamies par nepieciešamo rotaļu objektu nodrošināšanu bērna dzīves telpā 

Bērna veselīgai attīstībai laikā no 12 līdz 16 mēnešu vecumam ir nepieciešamas rotaļlietas, turklāt tām jābūt dažādām. Mums ir jāparūpējas par to, lai bērns var eksperimentēt, tāpēc vēlams, lai mūsu radītājā bērna rotaļu laukumā būtu pietiekama dažādība – tur jābūt zīlēm un kastaņiem, akmeņiem un bumbām, lieliem un maziem groziem, arī trauki ir interesanti rotaļām – lielas karotes, kausiņi, bļodas, katli. Taču tam visam ir jābūt izkārtotam tā, lai bērns vēlētos pētīt un atklāt pasauli. Ja viss atroda svienā lielā mantu kastē visticamāk mazais to ātri izšķiros – izmētās sev akārt un ar to arī beigsies visa lielā rotaļāšanās.

Bērns no 12 – 16 mēnešu vecumam nostiprina krāšanas prasmes 

Tas, ko bērns nostiprina šajā vecuma posmā no 12 līdz 16 mēnešu vecumam ir krāšanas prasmes – viņš krāj mantas ar līdzīgām īpašībām. Vienādas un līdzīgas rotaļlietas mazais mēģina ielikt vienu otrā, tāpat bērniņam ir svarīgi savienot vienādas rotaļlietas vai salikt tās rindiņā.

Bērns mēģina atrast sev vietu – kur viņš iederas un kur nē

Tāpat mazajam ir svarīgi sevi ielikt starp rotaļlietām – viņš mēģina ierāpties bļodā vai koferī, kastē vai plauktā, viņš eksperimentē ar savu ķermeni, lai sevi labāk apzinātos – cik liels es esmu un cik lieli ir priekšmeti man apkārt. 

Smagu priekšmetu bīdīšana – svarīgs posms bērna attīstībā

Smagu priekšmetu pārbīdīšana ir vēl viena lieta, ko dara bērni un tas viņus patiesi aizrauj, lai gan kaimiņi, visticamāk, par to nav sajūsmā. Taču bērnu nevajadzētu atturēt no šīm darbībām, jo mazajam ir svarīgi saprast vai viņš var, piemēram, šo kasti pārbīdīt, kur un kāpēc viņam nāksies apstāties, kurš ir stiprāks – es vai šis krēsls, kā šo objektu es varu bīdīt – rāpus vai man ir jāpieceļas kājās.

Lai arī bērns kļūst patstāvīgāks un arvien uzstājīgāk izrāda vēlmi pēc neatkarības, viņam joprojām esam vajadzīgi mēs – mīloša māmiņa un tētis, taču svarīgi atcerēties, ka mūsu uzdevums nav bērnu ierobežot ar pārāk lielu aizgādniecību, mūsu uzdevums ir radīt bērna attīstībai labvēlīgu vidi – silta sun mīļas emocijas un nelielu brīnumu istabu, kurā mazais var izpausties un piedzīvot pats sevi.

Māmiņu Klubs