Hārdijam jau septiņi.

Šis mēnesis Hārdija attīstībā ir bijis ļoti ražīgs. Tik daudz kas ir apgūts , iemācīts un saprasts!Bet par visu pēc kārtas.

Sagaidot pusgada jubileju Hārdijs vēl bija bēbis ,kurš siekalojās , šūpojās uz vēdera un nedaudz gāja atpakaļgaitā.  Bet pēc pāris dienām- savā vārdadienā Hārdijs mūs iepriecināja ar pirmo zobiņu.Pēc pāris dienām sekoja arī otrs zobiņš. Tad nu tagad ir divi kārtīgi rīvējamie,kas tiek asināti visur ,kur vien var!

Nākamais panākums Hārdijam bija sēdēšana! Pirmais bērns ,kurš man vispirms apsēdās un tikai pēc nedēļas sāka mēģināt rāpot uz priekšu. Un jau 6 mēn uz 2 nedēļās Hārdijs spēra rāpošanā pirmos soļus. Tagad viņš jau pārvietojas skriešus(rāpus)-kā es saku!

Septiņi mēneši ir labs laiks,lai bērns sāktu kaut ko ēst vairāk par mammas pienu,bet mans džekiņš domā citādi. Lai ko es viņam dotu,vairāk par vienu karotīti mutē dabūt nav iespējams.Pēc tam ir mute ciet un galva tiek grozīta uz visām pusēm . Nē, nē , nē. Karotes ir vismaz 7 dažādas ,bet ne ar vienu puika nav ar mieru ēst . Pats gan karotes labprāt grauž. VIenīgais,kā var pierunāt kaut ko nobaudīt ir iedot to rokās. Tad nu Hārdijs ir tipisks BVĒ paraugs. Paņem rokās un tad mutē pats- gurķi, rabarberi, burkānu, rupjmaizi un pat bēbīšcepumu. Jā, to visu viņam patīk zelēt un košļāt,jo augšējie zobiņi laikam ar ir ceļā. Bet ar karoti mamma var ēst pati!!! Te nu pierādās,ka katrs bērnir ir pilnīgi citādāks.

Tā kā es pati tāda aktīva ,tad bērni laikam nemāk būt mierīgi ! Arī Hārdijs apguvis rāpošanas mākslu un saprotot cik feini ir tā pārvietoties skatās uz aukstākiem plauktiem,jo māsa ar brāli tak tur ir salikuši ko labāku.

Tad nu ir jāceļas kājās.

Protams tas nav labi  visi teiks! Es jau ar! Bet zinu ,ka neko tur padarīt nevar. Arī Denīze cēlās kājās 8 mēnešos,bet pārvietojās rāpojot pamatīgi nostiprinot muguru ,jo sāka staigāt bez turēšanās tikai 1.2mēn. ,tad nu es protams neveicinu Hārdija stāvēšanu,bet ja pats ir piecēlies,pats mācās arī atpakaļ uz dupša nokrist un turpina rāpot uz nosparausto mērķi. Nepieturu,jo citādi gan sapratīs ,ka šādi tak feini ir visu no augšas vērot.

Tā nu esam sagaidījuši septītnieku un iesoļojam vasarā ar cerību ,ka arī ēst sāks ,jo ogu un augļu sezona vairs nav aiz kalniem!