Fizioterapeite: pirmajā dzīves gadā svarīgākais ir vides iekārtošana

Ja bērns attīstās dabiski, viņam tiek piedāvātas piemērotas rotaļlietas un mājās ir pareizi iekārtota vide, tad nekādu problēmu parasti nav un mazulis apkārtējai videi adaptējas ļoti labi. Kā pielāgot vidi un kādas rotaļlietas mazulim izvēlēties, stāsta fizioterapeite Kristīne Asonova.

Katrā gadījumā vidi ir jāiekārto ļoti individuāli, tomēr galvenokārt vienmēr jāņem vērā tas, ko bērns prot! 

Piemēram, laikā, kad viņš mācās velties uz sāna, arī dažādas mantiņas mazulim vajadzētu piedāvāt no sāna, lai viņam būtu motivācija griezties. Pretējā gadījumā, ja bērns nepārtraukti atrodas guļus uz muguras un rotaļlietas ir novietotas viņa priekšā, mazulis nevar iemācīties griezties, jo viņam nav interese to darīt!

Tāpat svarīgi atcerēties, ka apkārtējā vide ir jāiekārto tā, lai bērns tajā varētu justies droši, un vispareizāk, ja mājās viņam ir ierīkots atsevišķs rotaļu stūrītis.

Arī mēs pieaugušie nejustos komfortabli stāvot paša stacijas laukuma centrā, kur visi staigā garām, un bērnam ir tieši tāpat! Arī viņš nespēlēsies istabas vidū, kur mamma un tētis staigā garām un vēl darbojas televizors.

Bērnam ir jāapgūst rāpošana

Pēdējā laikā gana daudz dzirdēts mammas lepojamies ar to, ka viņu bērni nerāpo, bet jau ļoti agri sāk staigāt. Tomēr ir daudz nopietnu, zinātnisku medicīnas rakstu par muskuļu attīstību un muskuļu ķēdēm, kuros stāstīts, ka četrrāpus pozīcija koordinēta rāpošana ir viena no svarīgākajām cilvēka kustībām.  

Tā kā zīdainis piedzimst ar rāpošanas refleksu, tas nozīmē, ka viņš nevar nerāpot! Diemžēl bērni šo posmu bieži vien izlaiž un ātri ceļas kājās tikai tā iemesla dēļ, ka nav bijusi piemērota vide, lai rāpošanas kustība attīstītos.

Ja mēs ieskatītos, kādi ir tradicionāli iekārtotie dzīvokļi, tad redzētu, ka tajos pārsvarā ir divi līmeņi – grīda un tad dīvāns, kas nozīmē, ka nav starpposma jeb cita līmeņa, kur bērnam piecelties augstāk.

Parasti zīdainis rāpo pa grīdu, bet pieaugušie sēž uz dīvāna un skatās televizoru. Palūkojoties no grīdas uz augšu, mazulim bieži vien redzams uz dīvāna novietots telefons vai televīzijas pults, ko pieaugušie tik bieži ņem rokā un līdz ar to bērnu ļoti interesē. Mazulim interesanta šķiet nevis konkrētā manta, bet gan tas, ka pieaugušo to tik bieži ņem rokās!

Tad bērniņš pierāpo pie dīvāna un ar roku spēku uzvelkas augšā. Tomēr tas nenozīmē, ka viņš ir gatavs staigāšanai vai stāvēšanai, bet gan liecina par to, ka bērns ir motivēts celties uz augstāku līmeni.

Vecāku pienākums šajā gadījumā būtu nevis priecāties par to, ka viņu mazulis cenšas piecelties kājās, bet gan piedāvāt dažāda līmeņa stingrāka materiāla kastes, uz kurām bērns var uzkāpt un pēc tam nokāpt vai izrāpot tām cauri.

Jo vairāk pieaugušie sekos līdzi sava bērna attīstības procesam, jo vairāk dažādus attīstības variantus viņam varēs piedāvāt.

Ir vērtīgi atcerēties šādu teicienu: tad, kad ģimenē ienāk bērns, viņš kļūst par savu vecāku skolotāju! No mazuļa varam mācīties kustību brīvību, jo viņa kustību sistēma ir unikāla!

Zināšanas un kursi ir vajadzīgi ne jau tādēļ, lai mācītu bērnus, bet gan konsultētu pieaugušos un iemācītu viņus labāk sajust savus bērnus!

Vecāki ir mazuļa balsts. Viņi nosaka robežas, bet zīdainim šajās robežās ir jābūt brīvam! Piemēram, bērnu ģērbjot, vecāki izlemj, ka obligāti viņam vilks bikses, bet kuru kāju ievilkt pirmo, jāizvēlas bērnam pašam!

Izvēlamies piemērotas rotaļlietas!

Vēl vecākiem obligāti ir jāpārdomā arī tas, kādas ir bērna mantas! Tām jābūt vienkāršām un elementārām – tādām, lai viņš ar tām viegli varētu tikt galā un spēlējoties attīstīt savu fantāziju. Runājot par krāsainajiem grabuļiem un skanošajām rotaļlietām, tās patīk pieaugušajiem ne zīdaiņiem!

Mazuļa pasaules uztvere ir pilnīgi citādāka nekā pieaugušam cilvēkam. Piemēram, ja vecākiem šķiet, ka mazuli interesē tas, ka viņš piespiež pogu un rotaļlieta sāk skanēt, tad patiesībā bērnam liksies interesanti tas, ar kādu spiedienu viņš šo pogu piespiež!

Tāpat svarīgs ir brīdis, kad mazulis guļ un vienkārši lūkojas uz savu mantu – arī tā ir bērna kontaktēšanās ar to, bet pieaugušajiem nereti gribās, lai bērniņš šo rotaļlietu paņem rokās.

Iejaucoties dabiskajos procesos, šādi vecāki bieži vien traucē normālai bērna attīstībai.

Māmiņu Klubs