Evakuācija ar bēbīti

Šorīt, kad paēstas brokastis un mazo liku jau atkal pačučēt, kaimiņiene atsūta sms: "Kas atkal par signalizāciju?" Lieki piebilst, ka es nekādu signalizāciju nedzirdēju, jo kaimiņš kaut ko cītīgi urbj. Izgāju kāpņu telpā, un tiešām. Ko darīt? Izgāju uz balkona, dūmus nemanīju, kāpņu telpā nekādas smakas arī, bet nu es esmu atbildīga ne tikai par sevi, bet arī mazuli, tāpēc nevilcinājos, aši uzģērbu mazo, un devāmies lejā. Kā zināms, šādās situācijās liftu nedrīkst izmantot, tad nu no 11.stāva gājām lejā. Skumji, bet tikai retais kaimiņš bija iznācijas pagalmā (mājā ir ap 60 dzīvokļiem) vai pabāzis galvu pa logu. Tomēr 112 bija gan jau uzzvanīts, un arī apsardze ātri ieradās. Izstaigāja māju un atrada vaininieku- tas pats mans kaimiņs urbējs. Labi, ka tā! Ceru, ka nekad nenāksies piedzīvot īstu evakuāciju, jo šādās situācijās iestājas tāds satraukums, jo bez mazuļa mājās arī kaķis. Saproti, ka neko nevari pagrābt savās 2 rokās, tikai pasargāt pašu dārgāko- sevi un mazuli!

Šī patiesībā jau ir otrā reize gada laikā, kad mājā iedarbojas signalizācija. Kad biju gaidībās, tad pamanīju nākam dūmus uz augšu. Apakšējā kaimiņiene piedzedināja vistu. Tā vietā, lai izietu uz pateiktu pārējiem, ka viss kārtībā, šī mierīgi runāja pa telefonu. Cītīgi klauvēju šai pie durvīm, bet kad neatvēra, tad vnk pati vēru vaļā durvis. Šī tik pasmaidīja.

Mīļie cilvēki, esiet atbildīgāki!