Esmu mamma jau 6 mēnešus!!!

Šomēnes vairs nenodevos sentimentam, bet skatījos patiesībai acīs – bērnam ir jau 6 mēneši, viņš teju sēž un teju rāpo, ēd no traukiem un cenšas sazināties arvien konkrētāk. Arvien grūtāk kļūst atcerēties, kāda Ieva bija, kad tikko piedzimusi gulēja manās rokās. Šomēnes sapratu, ka pienācis laiks skatīties tikai uz priekšu.
Jā, sešu mēnešu atzīmi Ievuks sasniedza ar satriecošām prasmēm – pussēdus stāvokli un trīcošu, taču stabilu rāpošanas pozu. Līst viņa prot, pārsvarā to dara, ja tuvumā nav neviena, kas novērotu, pretējā gadījumā izslejas, paskatās acīs un smejas:” Ceri vien, ka līdīšu tev redzot!”
Interesē viss, kas ir vienkāršs un nav rotaļlieta. Vislabprātāk spēlējas ar burkas vāku un bļodām. Vēl arvien viss tiek nogaršots, taču šomēnes uzsāka arī dauzīšanu – ņem grabuli un bliež pret grīdu ar tādu spēku, ka pašai bail. Un tad vēl tas trakums ar televizora pulti… Vai tiešām visiem bērniem tā liekas “maģiska pasaulē labākā rotaļlieta ar miljons podziņām”?
Ievai ir divi kārtīgi zobi, kurus tad arī var izmantot, jo nu jau mēnesi viņa katru dienu saņem papildēdienu vienā ēdienreizē (pagaršojusi ķirbi, kartupeli, burkānu, brokoli, griķus, banānu, bumbieru, šodien nogaršos batāti). Pati iemācījusies paprasīt – kustina lūpiņas, čāpstina, neņem krūti. Un visu, ko dodu, ēd lielām mutēm un atzīst par labu esam! Bet vispār vēl arvien ēd manu pieniņu.

Pēdējā mēneša laikā izjūtu, ko nozīmē nekārtība mājās, jo arvien biežāk ir tādas dienas, kad Ievukam nav labi nedz gultiņā, nedz uz segas, kas paklāta uz grīdas. Tad nu cenšos kaut ko izdarīt ar vienu roku, kas ir diezgan bezcerīgi.
Vispār man liekas, ka viņai nāk trešais zobiņš, jo pēdējās dienās viņa ir kašķīgāka kā ierasts. Arī iemidzināt vakaros kļuvis grūtāk, kaujas. Un naktīs mostas biežāk, kā man gribētos. Reizēm dzirdu, ka “ņurkulējas”, cenšos sataustīt, lai iedotu knupīti, bet…bērna nav! Izrādās, ieķērusies gultiņas redelēs, uzrāvusies pussēdus un tāda tad arī tumsiņā sēž. Tad izceļu no gultiņas, piekļauju cieši klāt un cenšos aizbaidīt to slikto sapnīti, kas meitiņu uzrāvis augšā, bet tā pa īstam palīdz tikai pieniņš – ja agrāk naktī ēda reizi, tagad tās var būt pat četras. Jā, un, ja agrāk cēlās 11.00, tad tagad bieži tie ir 7.00…
Svērāmies pirms divām nedēļām, kad gājām pie ārsta, lai izkontrolētu iesniņas. Tad bija 7,7 kg. Cerams, ka 6 mēnešu vizītē leposimies ar visiem 8 kg, un pāriesim uz 4. izmēra pamperiem, kas ir tikpat liels solis, kā gultiņas nolaišana par līmeni zemāk, kas ir jau izdarīts, un kulbiņas nomaiņa uz ratu sēžamo daļu, kas notiks pavisam drīz.

Mans meitēns aug griezdamies! :)