Esam kopā jau 4 mēnešus

Mūsu mazajai Ieviņai šodien palika 4 mēneši. Tik ļoti gribētu apturēt laiku tieši šajā dienā, kad viņa vēl ir tik maziņa, tik mierīga un tik daudz guļ (būsim atklāti, pagaidām dzīve vēl ir viegla), kad viņa nežēlojot dāļā savu mīlestību un neslēpj pieķeršanos, kad māju piepilda viņas saldie un lipīgie smiekli, kad viņa apveļas uz punča un pirms velšanās atpakaļ pārliecinās, ka es to tiešām redzēju. Jo esmu viņai pats svarīgākais cilvēks. Gribu apturēt laiku, jo tad, kad viņa mani pēkšņi ierauga, sejiņa atplaukst smaidā un pār zodiņu aiztek siekalu tērcīte. Un tas ir pats patiesākais un skaistākais smaids uz pasaules...
Jā, tad vēl tie lielie taustes prieki. Šajā mēnesī meitiņa sāka patstāvīgi ar apziņu un interesi satvert lietas. Viņa spēlējas ne vien ar grabuli un savu rotaļu biti, bet arī ar maniem pirkstiem un rozītēm, kas uzzīmētas uz spilvendrānas. Un, protams, viss tūlīt dodas taisnā ceļā uz muti nogaršošanai.
Vērot, kā mana saulīte iepazīst pasauli, sagādā man vēl lielāku prieku, nekā to iepazīt pašai. Gribās, lai viņa ātrāk atklāj visu interesanto un patīkamo, un tomēr negribās – vēlos tos pirmos un īpašos momentus “pavilkt garākus”, lai nekad neizsīkst tās sajūsmu izteiksmes viņas sejiņā.
Nedaudz par praktisko – Ieva vēl arvien braši ēd manu pieniņu un neko citu. Svars nāk klāt ļoti labi, tagad Ievuks sver aptuveni 7.5 kg. Šomēnes gribu pilnībā atteikties no “Espumisan”, kuru ik pēc dažām dienām tomēr nācās iedot. Bet nu jau arī tā vajadzība izzūd – puncis pats ar visu lieliski tiek galā. Neesmu no tām mammām, kuras no savas ēdienkartes izslēdz neskaitāmus produktus, (protams, ir gadījumi, kad tas tiešām ir nepieciešams) sākumā mēģināju, bet vairāku iemeslu dēļ nonācu pie secinājuma, ka tas ir gluži lieki. Vienkārši samazināju to produktu patēriņu, kas mums nepatīk (ar šokolādes konfektēm, mandarīnu kilogramiem un svaigu kāpostu salātiem neaizraujos). Vēdera izeja arī kļuvusi patstāvīga un regulāra – pagājušā mēneša sākumā mocījāmies ar aizcietējumiem, nācās pat ķerties pie klizmiņas, jo puncis neizgāja nedēļu un mazā mocījās. Tad sāku dzert žāvētu melno plūmju uzlējumu, un jau pavisam drīz problēmas atkāpās. Tagad, protams, plūmes vairs nav nepieciešamas.
Naktis vēl arvien noguļam labi. Pirms mēneša miedziņš bija ciešāks, bez problēmām abas gulējām no 23.00 – 07.00 rītā, tagad kaut kas traucē , taču tad, kad knupītis ir ielikts atpakaļ mutē, meitiņa atkal aizmieg. Žēl vien, ka knupis izkrīt tik bieži... Tādējādi arī ēdam biežāk – 2, 3 reizes naktī. Taču arī tagad par miega trūkumu sūdzēties nevaru, tik vien kā naktis tādas saraustītas kļuvušas.
Pēc nedēļas dosimies pie ārstes uz 4 mēnešu vizīti, būs arī potes. Kad saņēmām 2 mēnešu “devu”, temperatūra nepacēlās, meitiņa jutās labi. No sirds ceru, ka šoreiz būs tieši tāpat.
Rezumē? Ieviņa brīnišķi aug. Un mums pagaidām sokas ļoti labi. Taču mēs esam gatavi tam, ka bērni aug un mainās – kas zina, varbūt jau nākammēnes mazulīte parūpēsies par to, lai vecākiem jautrāk… Un kāpēc gan nē?

Cik vecs ir tavs mazulis? Ko viņš jau prot, ko - cenšas apgūt? :)