Pēdējā laikā mani arvien vairāk nodarbina ar ekoloģiju saistīti jautājumi. Tas, kā cilvēki ar savu darbību ietekmē vidi un to, kā vide, kad esam to "apstrādājuši" ietekmē mūs. Šoreiz par manu lielo, melno pagultes bubuli - autiņbiksītēm.
Kopš mūsu ģimenē ir bērns, ikdienas atkritumu maisiņš ir kļuvis krietni vien smagāks un, es atvainojos, bet toksiskāks. Kad bēbīte bija tikko piedzimusi, es pat iedomāties nevarēju, kā būtu dzīvot manas mammas laikos, kad zīdainīti tina kokvilnas autiņos un katru vakaru to visu savām rociņām mazgāja. Ar visu to, ka mana ikdienas sabiedrotā ir veļasmašīna. Ar vieglu roku regulāri iegādājos vienreizējo autiņbiksīšu iepakojumus. Taču nupat, nupat mana roka kļūst arvien smagāka. Kur tas viss paliek? Tie milzīgie, baltie dažādas formas un agregātstāvokļa plastmasas kalni?
Kādu brīdi ar vīru iegādājāmies "eko" autiņbiksītes, izgatavotas no bambusa šķiedras, kas dabā sadalās tik un tik ilgā laikā. Tomēr joprojām.. Tas viss tik vai tā kādu laiku piepulcēsies lielajām, neglītajām kaudzēm atkritumu izgāstuvēs. Un nenoliegšu, "eko" autiņbiksītes atstāj liiiielu robu mūsu kopīgajā maciņā. Kopš esam iegādājušies elektromobīli (turpinot mūsu vidi saudzējošo uzskatu epopeju), jostas ir jāsavelk. Nupat, nupat domas virzās uz kokvilnas saišu autiņu iegādi, atradu tādus lapā ergolietas.lv. Ja jau mana mamma varēja, pie tam, mazgājot ar rokām, kas tad man - iemest veļasmašīnā?
Ļoti iespējams, šis dienasgrāmatas ieraksts ir un paliks tuvākais solis manos centienos kļūt par "labāku cilvēku", tomēr varbūt ir vērts pacensties vienreizējos autiņus pietaupīt vien izbraukumiem ārpus mājas?
Paldies, dāmas par pieredzi un viedokļiem! Pagaidām izskatās, ka ļaušos Huggies vai citu autiņbiksīšu piedāvātajam komforta kārdinājumam un kādiem "vidi saudzējošiem" risinājumiem pievērsīšos, kad mazo jau radināsim uz podiņa. 😀
Piltuvei neesmu saņēmusies, baidos, ka manos plūdos tā noslīgs.
Ja drīkst jautāt - kā tu rīkojies ar to piltuvīti sabiedriskās vietās? Ne visur kabīnē ir izlietne... Esmu apsvērusi šo ideju, bet atrašanās darbā vai universitātē ar piltuvīti man vienmēr bijis neatbildams jautājums... Un paldies par info par autiņiem 😀
Gaidot bērniņu biju sagādājusi visu Disana saišu autiņu komplektu - 12 saišu autiņi, ieliktnīši, 1 vilnas virsbikses, rullis ar tām salvetītēm, ko likt iekšā, nopirku arī lanolīnu virsbiksēm. Tad pienāca diena, kad nolēmām, ir laiks pamēģināt. Abi ar vīru smuki uzliekam visu sistēmu (pirmajā reizē nemaz tik vienkārši nav). Prieks pazuda pēc divām minūtēm. Bērns pačurāja un nepaspējām vel nobildēt pirmo auduma autiņu, kad tas jau bija slapjš. Labi. Nu neko. Mainam. Samainījām. Pēc apmēram pusstundas atkal slapjš. Punktu visam pielika kaka nākamajā autiņā, kas bij nesavācama. Sūdos bija pārtinamā virsma, visas bērna drēbes un, protams, autiņš. To visu izmazgāt man prasīja nedēļu, jo eko tīrīšanas līdzekļi bez īpašiem traipu tīrītājiem to kaku kalnu netīra. Nu nezinu vai tās 4 vai 5 reizes, kad to visu mazgāju bij baigi ekoloģiskais risinājums. Protams, lētāk varētu būt, bet es laikam nebūšu no tām, ka mazgās autiņus. Varbūt mēģināsim vel vasarā. Kā nekā viss komplekts sapirkts, samazgāts, sagludināts. 😀
No dzimšanas lietojam Naty autiņbikses. Pērkot Pirkumiņā nemaz nav dārgi. Un galvenais, nekādus cinka krēmus neesam lietojuši, jo nav vajadzības.
Pati arī savai higiēnai lietoju Naty firmas produktus. Esmu ļoti apmierināta gan par produktu, gan par cenu.
Pēc kāda atslēgvārda tos ebay var atrast?
Man nepatika auduma autiņu lietošana. Ja no ekonomiskuma un ekoloģijas viedokļa - viss tas patērētais ūdens un elektrība mazgāšanā... Izvēlējos tomēr eko pamperus.
Lasīju konkrētu, bet sen un neesmu pieglabājusi. Izlasīju un pieņēmu zināšanai 😉
Ahā, skaidrs. Domāju, varbūt esi kko konkrētu lasījusi. Tā pa bišķinam par tēmu jau esmu gūglējusi.
Ja atmetam filozofiju par draudzīgumu videi, tad vēl daži faktori, kas mani atturēja no auduma autiņu lietošanas:
* tie ir ne tikai jāmazgā, bet arī kaut kur jāžāvē; tātad paildus vajag vietu kur žāvēt, papildus autiņus ko žāvēt/lietot vai lietot veļas žāvētāju audumu autiņu žāvēšanai gana bieži (kas nemaz nav videi draudzīgi);
* ūdens necaurlaidīgas (sautējošas) bikšeles vai slapjas drēbes, kuras arī ir papildus jāmazgā un jāžāvē;
* iedomājoties slapjas lupatas sajūtu pie pakaļas, man pašai šermuļi iet caur kauliem, tad kad man sākās mēnešreizes, paketes bija liels deficīts, nācās izmantot marlē/audumā ietītu vati, kas nudien nav atmiņās atstājušas foršas izjūtas;
* sūtīt no aliexpress pa bišķiņam nudien ne tuvu nav videi draudzīgi, jo katrs štrunts tiek iepakots atsevišķi, tādējādi iepakojums ir jāsaražo un pēc tam mēs to tāpat nogādājam miskastē (labākajā gadījumā šķirojam), menaz nerunājot par to ietekmi uz vidi, kas paliek šos te mazos štruntus vedot pāri pus pasaulei (un arī te iepaklojums aizņem lieku vietu, nekā vedod lielu kravu uzreiz).
Ceru, ka visas, kuras ir nolēmušas bērnam lietot auduma autiņus pašas nelieto ikdienas ieliknīšus un normālas paketes mēnešreižu laikā, jo ir tak tik labs izgudrojums kā daudzkārt lietojamas auduma paketītes, piem. http://www.bamboolite.com/cloth-pad-package-deals - padalamāsies pieredzē, kuras ir foršākās!?
Starp citu tādas ir pieejamas arī ikdienai!~Labākie ieteikumi?
Meklē netā zem nosaukuma "dzīvescikls" vai "life cyle analysis".
Te ir viens raksts, bet tādu ir daudz https://www.washingtonpost.com/opinions/why-cloth-diapers-might-not-be-the-greener-choice-after-all/2015/05/08/32b2d8dc-f43a-11e4-bcc4-e8141e5eb0c9_story.html?utm_term=.d77db980ab4e
Bet lielā izlietoto pamperu maisa ik dienas, mana sirds noteikti kļūtu vieglāka ;D
Cik autiņus apmēram iegādājāt, lai ērti lietot?
Man jau liekas, ka tie daži auduma autiņi uz neskaitāmo pamperu fona noteikti ir tāds sīkums. 😀
Nu, pa lielam jau piekrītu. Vienīgi, liekas, ka ar auduma autiņiem varētu ierobežot atkritumu kvantitāti. Par citām detaļām neesmu padziļināti pētījusi. Vai vari pateikt, kur par šīm niansēm uzzināji? Arī ar interesi papētītu to.
Par pusgadnieku podiņmācību - tieši nesen mamma stāstīja, ka māsu jau no 6 mēn. "čurināja". To noteikti arī mēģināšu.
Iesaku lēnām no līmeņa - "izskatās zaļi" uz "tiešām videi draudzīgi". Zinātnieki ir pierādījuši, ka salīdzinot pamperus parastos un auduma autiņus visā to dzīves cikla laikā no ražošanas sākumbrīža līdz pārstrādei -pampers bikses ir pat pa kādu mazu kriksīti videi draudzīgākas. Iemesli: auduma iegūšanā/audzēšanā tiek patērēti tā ļoti dārgie dzeramā ūdens resursi, piesārņota augsne ar augu kaitēkļu līdzekļiem un līdzekļiem augu augšanas stimulēšanai, ražošanas process arī nav nekāda nekaitniecība videi un mazgāšana, lieki tērējot dzeramā ūdens resursus, nudien nav pieskaitāma pie videi draudzīgiem pasākumiem.
Māci to bērniņu laikus uz podiņa, starp citu padomju gados bērnus uz podiņa iemācīja čurāt ap 1/2 gada vecumu (turot rokas virs podiņa, ne sēdinot).