Dzīve ārpus mājas robežām

Pastaigas ar bērnu vairāk sanāk spontānas, izvērtējot laikapstākļus. Gada siltākajā laikā ejam biežāk laukā 2-3 reizes vai braucam uz laukiem, kur gandrīz visu dienu pavadām laukā. Pastaigā ar bērniem gandrīz vienmēr eju pati, jo pašai gribas izskustēties, pabūt svaigā gaisā. Dažas reizes tikai pastaigā ar bērniem devās vīrs vai vectētiņš. 

Kamēr vēl bērns gulēja ratiņos izmantoju reizes, kad piezvanīju papļāpāt draudzenei vai krustmātei, jo mājās bieži nemaz nav laika pat īsām sarunām. Kad jau bērns spēlējas, kāpelē spēļu laukumā, tad, protams, nav laika telefona sarunām. 

Ejot ciemos vecākajam bērnam maiņas apģērbu ņēmu līdz 2 gadiem, bet biežāk jau gadījās, ka maiņas apģērbs bija vajadzīgs, kad tas bija aizmirsies mājās:) Ja ciemos ejam, kur ir bērni tad parasti savas mantas neņemam, bet, ja zinām, ka ciemos bērnu mantiņu nebūs (piemēam, ciemos pie vecvecmammas) tad protams savas mantiņas ņemam.

Vecākais dēls īpaši nekur nelīda un negrāba mantas tāpēc nebija vajadzības brīdināt par mantu slēpšanu.

Uz veikaliem cenšamies bērnus neņemt, jo man patīk vinai vai ar vīru iepirkties, jo bērns kaut arī labi uzvedas veikalā, tomēr novērš uzmanību.

Cik vien sanāk vedam dēliņu uz muzejiem, Zoo, kādu izstādi vai aizbraucam uz kādu dabas taku pastaigāt. Vasarās cenšamies nedēļu padzīvot pie jūras. Dēlam tik laba atmiņa, ka pat atceras kur pirms 2 gadiem bijām ko tur redzējām, darījām.

Uz kafejnīcām pāris reizes gadā ejam kopā ar bērniem, bet biežāk kafejnīcu/restorānu apmeklējums ir mans un vīra randiņu laiks:)

Ciemos, sabiedriskās vietās pieskatu bērnu, bet nekomentēju katru bērna soli, ļauju pētīt un iepazīt drošības robežās apkārtējo pasauli pašam.

Lai noturētu bērna interesi ārpus mājas parasti paņemam viņa mīļākās mašīnītes, vai, ja zināms, ka ilgāku laiku ciemosimies tad lego komplektu, jo lego dēlam neapnīk nekad. Sabiedriskās vietās parasti kaut ko stāstu par redzēto, prasu dēla viedokli. Dēlam pļāpāt patīk!:) Dēliņam jau gandrīz 5,5 gadi,meitiņai gandrīz 6 mēneši.