Diskusija : Vai bērnam var būt nepatika pret dzīvošanos mājās?

Pastāstīšu nedaudz sīkāk, kādēļ radās šāds jautājums.

Esmu ievērojusi, ka tad, kad dēliņš jau ierauga autokrēsliņu, tad sejā parādās smaids un bērniņš kļūst pavisam mierīgs. Vienmēr, kad izbraucam ārpus mājas, kaut vai lai pastaigātos citā pilsētā, viņš ir pilnīgs miera mika. Šajā nedēļas nogalē bijām dzimtas saieta pasākumā - sveša vide, daudz cilvēku. Dēliņš abas dienas bija pilnīgi mierīgs, savu balsi parādīja tik vien tad, kad sāka nākt miedziņš. Pat apkārtējie teica - savu mūžu neesam redzējuši  tik mierīgu bērniņu. Visu dienu dzīvojās svaigā gaisā un gulēja arī ļoti labi. Ienesām mājās tik uz nakts miedziņu.

Un tad mēs atbraucām mājās.. Ko līdz ienesām pa durvīm, jau bija nepatika pret kaut ko. Nomierinājās tik rokās un arī ne uz ilgu laiku. Ikdienā dēliņš spēj nodzīvoties divas stundas un tad jau grib iet gulēt, retu reizi sanāk nodzīvoties trīs stundas. Bet miedziņš nav ilgs mājās - labi ja pusstunda. Un tad pieceļās ar raudāšanu - šķiet, ka nav izgulējies. Man viņš ļoti aktīvs. Mēs patiesi daudz rotaļājamies un aizpildām dienu ar daudz smaidiem un smiekliem, bet tomēr - ir sajūta, ka mājās nevisai viņam patīk. Lai gan - kur gan citur parādīsim savu raksturiņu, ja ne mājās? Sabiedrībā tak jārādā tas labākais, ne?

Tādēļ mammas - vai esat bijušas līdzīgā situācijā? Esat ko tādu novērojušas savā ikdienā?

P.s. Es nesatraucos, vienkārši šķiet interesanti, vai tiešām varētu būt, ka mūsu mazais bēbītis ir patiess ceļotājs un it nemaz nav māju cilvēks?!