Denīze soļo pretī gadiņam.

Kārējo reiz gribas teikt ,ka laiks skrien. Nu pavisam nesen tak man klēpī vēl bija mazs kunkulīts un nu jau man pa māju rāpo liela dāma.

Denīze svētdien nosvinēja savu vienpadsmit mēnešu jubileju:)

Pa šo laiku Denīze ir ļoti augusi un daudz ko iemācījusies. To ,ka viņa paliek ar vien prātīgāka un sakarīgāka var just ar katru dienu ar vien vairāk.

Denīzei ļoti patīk spēlēties ar brāli. Viņa ļoti daudz laika pavada spēlējoties brāļa isabā, krāmējot mantas. Likt iekšā un ņemt ārā- tā ir aktuāla nodarbe. Arī drēbju skapi pārkrāmēr Denīzei ļoti patīk. Viņa ļoti labi saprot kur ir rociņas un kājiņas. Prot parādīt kājām pirkstiņus ,kad runājam par to. Arī acis un deguns jau tiek atpazīts. Īpaši brāļa deguns :)

Vēl Denīze sākusi ēst vakariņas kopā ar tēti. Tad mammai beidzot miers.

Denīze jau prot smuki paēst arī pati,kamēr mamma dara ko citu virtuvē. Dodu viņai dārzeņus gabaliņos un viņa smuki ēd.

Vēl mana lielā dāma cītīgi mācās stāvēt. Lai arī domāju,ka staigāt viņa nesāks ātrāk par gadu, viņa cenšas balansēt un stāvēt neturoties. Tomēr pārvietošanās līdzeklis ir rāpošana.

Denīzei ļoti patīk ārā laukumā. Viņa vēro kā bērni spēlējas un brīžiem arī pati ir gatavs skriet un piebiedroties. Tomēr ,lai to darītu ,laikam jākļūst siltākam un tad jau arī Denīze dosies smiltiņās un zaļā zālītē.

Denīzes dienas ritms nav īpaši mainījies. Viņa vēl jo projām guļ divas reizes dienā. Arī pamat ēdiens vēl aiz vien ir krūts piens. Naktī mazā dāma cītīgi guļ savā gultiņā. Jāsaka ,ka gultiņā viņa guļ daudz labāk nekā pie manis. Tur viņai miedziņš ir ilgāks un mierīgāks. bet ir naktis ,kad es noslinkoju un atstāju pie sevis. Tomēr kopumā skatoties esam pieradušas katra pie savas gultas.

Naktī Denīze ceļas divas reizes uzēst. Lai gan viena no tām reizēm ir tīri simboliska. Tāpēc domāju,ka drīz tā arī vairs nebūs.

Tā nu ir izaugusi mana mazā dāma. Cītīgi gatavojas savai gada jubilejai un krustabām!