Denīze nosvinēja savu devīto mēnesi.

Nu jau pagājusi gandrīz nedēļa kopš Denīze ir kļuvusi deviņus mēnešus jauna dāma.

Kas tad pa šo laiku noticis viņas attīstībā un dzīvē!

Tā kā uz pārbaudi pie dakteres jādodas tikai uz desmit mēnešiem,tad par svaru un garumu ziņot nevaru. Tomēr to,ka Denīze kļuvusi lielāka un prātīgāka esmu novērojusi.

Liels meitas sasniegums ir ,ka viņa jau prot mantiņas ne tikai no jautrā podiņa izņemt ,bet arī ielikt. Stāstu un rādu ka liekam iekšā, un viņa pat ir mēģinājusi bāzt pa caurumiņiem, bet tā kā tiem ir dažādas formas,tad tas vēl pa sarežģītu.

Vēl dāma ir sākusi niķoties,kad netiek pie iecerētās lietas. Ja kādu laiku atpakaļ viņa mierīgi pieņēma,ka manta tiek atņemta vai aizstāta ar ko citu,tad tagad ir pamatīgs spiedziens un dusma.

Vēl jo projām brālis ir vismīļākais. Brālis ir svarīgs visās dzīves situācijās un asaru plūdi beidzas tik līdz brālis samīļo, smīdina vai vienkārši ļauj paspēlēties ar savām mantām.

Denīze sasniedzot deviņus mēnešus ir divu smuku ,baltu zobiņu īpašniece. Lai kā es gadu arī pārējos, tie izskatās nekur nesteidzas. Jocīgi jau ir,jo dēlam šajā vecumā jau bija seši zobi.

Vēl darbība ,ko gaidu es, ir sēdēšana. Lai arī rāpot Denīze sāka jau 6,5 mēnešos,tad ar sēdēšanu viņa nesteidzas. Tup uz celīšiem, sēž krēsliņā, ratos,pat klēpī pati smuki sēž, bet uz grīdas ne par ko. Laikam jau jānobruņojas ar pacietību.

Denīze turpina cītīgi tipināt gar gultas malu. Tas viņai izdodas ļoti smuki. Tomēr man jau nepatīk,jo ir balerīna- staigā diezgan daudz uz pirstgaliem. Lai gan arī Adrians tā darīja. Tad nu vēroju, priecājos un cenšos nesatraukties,jo gan jau viss būs labi.

Denīze arī ēd ,nu jau kā liela meitene. Viņai ļoti garšo viss gabaliņos. Mīļākie ēdieni ir ķirbis, cukini, avokado, ābols. Visu izņemto avokado es vāru un dodu gabaliņos. Ir nogaršojusi arī kumelīšu tēju. Tas ir kas jauns un tāpēc ķer un grābj pudeli,kad jūt citu garšu. Dikti garšo tējiņa.

Kaut kā atsakās no purtu ēšanas. Tomēr ,pāris reizes nedēļā izdodas iemānīt. Grib visu ar rokām ,un līdz ar to putra nav ēdama ,pēc viņas domām.

Dažas dienas pirms deviņu mēnešu jubilejas ,beidzot tā pa nopietnam sapratu ,ka bez teta un adede, ir aŗi parādījies vārdiņš mem,mem.Un ,ja es kaut kur pazūdu ,tad tas MEM,MEM, skan pa visu māju un meklēšana tiek uzsākta. Vēl saka arī attā. Kad sākam ģērbties vai ierauga tēti āra jakā.

Tā nu Denīze ir izaugusi par šiem deviņiem mēnešiem, no maza kunkulīša ,palikusi jau liela dāma.