Dāvana kā mīlestības apliecinājums.

Kuram gan patīk saņemt dāvanas? Jā, arī mūsu ģimenē saņemt dāvanas patīk visiem! Bet arī dāvināt mums patīk. Lai gan atkal jāatzīst,ka mazajiem dāvināšana un saņemšana ir daudz aktuālāka par lielajiem.Tomēr patīkami ir visiem,lai arī ne vienmēr mēs to tā izrādam.

Bērni ļoti bieži dārziņā gatavo dažādos svētkos vecākiem dāvanas. Tas viņiem ir ļoti svarīgi,līdz ar to ,cenšamies pagatavotās lietiņas salikt redzamā vietā,lai mazā sirsniņa priecājas,ka mēs to novērtējam.

Bet viņi ne tikai svētkos var mums kaut ko uzdāvināt.Pastaigājoties bieži tiek saplūktas puķes. Un tad tās dāvina gan mammai,gan tētim.Arī vecvecākiem. Lai arī puķes mēdz ātri novīst, cenšos arī tās vienmēr nēsāt līdz,lai bērni redz,ka es priecājos.

Dāvanas kopā ar bērniem gatavojam arī tētim svētkos, zīmējam apsveikumus arī krustvecākiem un vecvecākiem. JO paša gatavotas tomēr ir mīļākas. Bet ir reizes,kad arī veikalā izvēlamies,ko pirksim vai gatavosim.

Ja runā par mums pieaugušajiem,tad dāvināt sanāk retāk. Tie ir lielie svētki- dzimšanas un vārdadiena. Kur reizēm nav matriāli vērrtīga dāvana,bet kādas izklaides noorganizēšana, kūkas izcepšana,vai aizvešana uz kafejnīcu.

Tomēr ir tādas īpaši mīļas lietas ko atceros- vīra dāvinātais gredzens Ziemassvētkos,kas tiešām bija kā ļoti liels pārsteigums. Īpaši pasniegšanas veids. Kur arī viņš bija kopā ar bērniem gatavojies,lai mammai sagadātu pārsteigumu.Vai arī ziedi valentīndienā,kur abi ar puiku gāja veikalam pa otru pusi,it kā ratus aizvest,bet šmauca uz veikalu pēc puķēm un končām! Tādas īpašas reizes ļoti paliek atmiņā.Un vairāk atceras ne vien to,kas ir uzdāvināts,bet kā tas ir izdarīts.

Ļoti mīļa dāvana man ir no kolēģes,kura Ziemassvētkos uzdāvināja mazu knaģīti.Jau piecus gadus viņš ir ar mani. Kā arī eņģelītis,kuru saņēmu no kolēģes baznīcā ,Ziemasssvētkos,kad gaidīju meitiņu. Vēl tagad viņš ir īpašā vietā mums un sargā mūs visus.

Man ļoti patīk saņemt dāvanas.Priecājos reizēm pat par vienu konču,bet ja tā tiek pasniegta ar kādiem īpašiem vārdiem un paldies,tas ir ļoti jauki.

Arī pašai man patīk gatavot dāvanas. Te nu vairāk ne tikai ģimenei,bet arī citiem. Es labrāt iepriecinu kādu uzcepot kūku , pagatavojot sezonas laikā dzērvenes pūdercukurā. Un kolēģi, draugi vai radinieki ir laimīgi ,ja vienkārši tā pat tu ierodies ciemos un tev ir garda meduskūka paķērusies līdz,ko esi gatavojis tieši viņiem.

Bērniem dāvanas varētu nest katru dienu! Bet mēs viņus audzinam tā,lai viņi ne tikai dārgu Lego uzskatītu par dāvanu,bet arī  ābols ,kas tiek ielikts adventes gaidīšanas laika zeķē ir dāvana, grāmata ir dāvana, saldumi un ziedi pats par sevi ir dāvana. Bet arī par mazām lietām mēs mācam viņiem priecāties.

Pērkot dāvanas mēs vienmēr domājam gan praktisi,gan racionāli,gan arī cenšamies ielikt tajās kaut ko no sevis. Ja esam d’vanas izdomājuši pirkt, tad pasniegšanai jābūt īpašai. Skaisi iesaiņotai vai klāt pievienotam kam personiskam. Mirklī kad es iegādājos dāvanas, protams jārēķinās ar budžetu,bet ir reizes,kad mīļam cilvēkam pērkot ,naudas vairs nav žēl,jo tu no sirds viņam to vēlies dāvināt.Tāpēc ,lai arī skaidrs ka mašīnu un māju jau nevienam nedāvinātu,jo to tak nemaz nevar izvēlēties cita vieta, bet kādu vērtīgu un vajadzīgu lietu,gan brīžam esmu ar mieru nopirkt,jo skaidrs ir tas,ka sev noteikti neatļautos, bet tas cilvēks jau tā pat vienmēr sev daudz ko neatļaujas.Tāpēc mēs varam viens otru iepriecināt ar kādu lietu ,kas patīk mums abiem.

Jaukas un neaizmirstamas arī ir nesatautāstāmas dāvanas. Tās pašas brokastis glīti noformētas.

Lai arī to tā īsti par dāvanu nevar nosaukt,tomēr tā ir mīlestības izpausme. Gardas vakariņas. Iztīrīa māja, nomazgāti trauki, kad zini ,ka tas bija šodien jādara tieši tev,bet kāds tavā vietā to izdara.Tas viss sagādā patīkamas izjūtas un saprotam,ka palīdzot,dāvinot izrādot uzmanību,mēs parādam viens otram ,ka mīlam!