Superbēbītes māmiņas blogs: Ceļojums - 2.daļa- lidojums!

Izlidošanas dienā mani tiešām bija pārņēmis uztraukums kā pirms eksāmena. viss it kā kārtībā, bet tas nemiers un satraukums! Visi pamodušies jau ļoti agri, es pat īsti nepagulējusi, bet kas tad satraucas par to - mēs taču lidojam! Pie saules!  Pateicoties veiksmīgai plānošanai no mājas izbraucām laicīgi, lai būtu lidostā. Ieradāmies diezgan agri, tādēļ uz iečekošanos garā rindā jāstāv nebija. Nodevam lielos čemodānus bagāžā, piereģistrējām sēdvietas, saņemam savas iekāpšanas kartes un aplīmējam ratus - abas daļas, jo tie saliekas divās atsevišķās daļās. Tad nu lai nepazūd - jāatzīmē abas! Ratus ņemsim līdzi līdz pat iekāpšanai lidmašīnā, tādēļ ar tiem dodamies arī tālāk uz pasu kontroli un drošības pārbaudi! Ak - solis tuvāk Ēģiptei :) 

Dodamies cauri pasu kontrolei - iedodu mūsu visu pases - skatās, skatās - un tad piedāvājos iedot dzimšanas apliecības, ja mazais nav ierakstīts pasē - :) Viss kārtībā! Dodamies tālāk! Drošības pārbaudi gaidīju visvairāk - gribēju zināt kā to izturēšu ar visiem saviem šķidrumiem, pudelēm un āboliem! 

Cauri skeneriem kā ierasts laižam visas mantas, šoreiz arī ratus - izjaucam, un pa daļām uz lentas virsū. No ratiem ārā neko nelika ņemt, apakšā bija saliktas visādas mantas. Līna visu laiku man bija uz rokām, arī dodoties cauri skenerim. es pīkstēju - un tad mūs abas divas tā varen jauki apčamdīja un palaida tālāk :) Uzreiz jau prom netikām. jo Līnas Grietas  lidmašīnas soma piesaistīja vislielāko uzmanību. Katra pudelīte gan ūdens, gan sulas , gan stikla, gan plastmasas -  atsevišķi tika skenētas speciālā aparātā. Bet ja tā jāpaskatas no malas - nekādu baigo neeērtību nebija. Visi laipni, saprotoši, izpalīdzīgi un ja kas nesaprotams, paskaidro! Mums viss kārtībā - jaunkundzīte ratos un dodamies pirmo reizi iepazīt lidostas plašumus. Atrodam savus izlidošanas vārtus un ļaujamies paŗdomām un sarunām par gaidāmo! Pāris foto piemiņai, neliels satraukums un jau pēc mirkļa  atpakaļceļa vairs nebūs! Vienīgi bažīgu mani darīja tas, ka 20 minutes pirms kāpšanas lidmašīnā Līna Grieta sāka miegoties.. Ne par velti - kopš 7iem rītā nav gulējusi, bet nu jau pulkstens rādīja 10:20.. No rītiem viņai patīk pagulēt, bet par cik brauciens uz lidostu un ņemšanās - gulēšana izpalika. Kapēc par to satraucos? Nav taču nevienam jāstāsta, ka neizgulējies bērns ir kašķīgs bērns! Maksimāli vilku laiku lidz pēdējam, līdz lidmašīnai braucām ar pēdējo autobusu un uz trapu gāju ļoti lēnām, lai lautu meitai pagulēt kaut minūti ilgāk. Tad nu pie lidmašīnas veiksmīgi atdevām ratiņus, kurus mums solījās atdot no tās izkāpjot un rāpjamies augšā. Pāris soļu  - un tad nu gan - ārā jau nu neizlaidīs un vajadzības gadījumā nepiestās! Kā būs - tā lidosim :) 

Tieši par lidmašīnu biju straukusies visvairāk! Jau pirms tam bija daudz dzirdēts, redzēts. Kā būs mums? Kā mazā reaģēs? Mēģināju jau, kā vienmēr, paredzēt visus iespējamos scenārijus ar ko pievēsrt meiatiņas uzmanību dažādās situācijās. Un galu galā - neesmu taču viena! Ir tētis, ir brālis, kuri ar ik mirkli ir gatavi mēdīties, smaidit, dziedāt un amzierēties :) Un beigu beigās - liku sev visu laiku uz viau skatīties veselīgi un ar vēsu prātu. 

Lidmašīnā stjuarte mums iedot papildus drošības vesti mazajai, kuru jānovieto blakus krēslam un arī drošības jostu, kas jāpiesprādzē pie manas jostas. Mazajai jāsēž klēpī ar skatu uz priekšu. Sēdēja viņa klēpī man. Piesprādzējāmies un bijām gatavas pacelties! Jau sākotnēji nolēmām, ka jānovelk laiks tā, ka ēšanas laiks sakrīt ar pacelšanās laiku. (šis process protams prasīja sagatavosanos 2 dienu garumā, lai ieietos tāds mazais rēžims un ēšana tieši vajadzīgajā laikā). Pudelīti pagatavojām turpat uz vietas lidmašīnā, dzinēji iedarbināti un dodamies uz skrejceļu. Tā kā mazulīte jau pamanījusies pudelīti iztukšot kosmiskos ātrumos, vilkām līdz pēdējam mirklim.. Tad nu vīrs bija mūsu vada komandieris un ik pa laikam ziņoja par esošo situāciju un gluži kā gaidot zemo startu, teica:'' tagad vēl ne, mazliet, mirklīti pagaidām, drīz jau varēs, uuuun  -aiziet! Tagad ēdam'' Vienlaicīgi ar lidmašīnas celšanos gaisā. Pēc sevis j;utu spiediena maiņu - mazā - neko - čāpstina pudeli un izskatās varen apmierināta! Pacēlāmies! Čiks un gatavs! Meitai puncis pilns, brālis pielipis pie loga, tētis smaidīgs un priecīgs par meitas labsajūtu. Nākamais satraukums par lidpjuma garumu - teju 5 stundas! Noteikti būs vēlviena ēdienreize un arī miegs liks sevi manīt! Kā būs ? Bērns pieradis spēlēties pa grīdu, ripināties un ir visnotaļ aktīvs. Tomēr apkārt bija tik daudz kas interesants. Smaidīgas tantes, cepumiņi, stjuartes, tēta niršanas kolēģi. Visi ik pa laikam bija gatavi uzsmaidīt,  paucināties un pačubināt jaunkundzīti. Un ja čubināšanās negāja pie sirds - ar mazo var pastaigāt pa lidmašīnu, piedāvāt kko garšīgu, izvilkt no somas mantiņas, padziedāt, parādīt skatu pa lodziņu - pie tā viņa pat uz mirkli pielipa!! 

Lidojuma laikā nācās arī mainīt autiņbiksītes. Tās mainīju turpat - savā sedvietā , mazo noliekot slīpi uz saviem ceļiem..  Nebija lielās darīšanas, tādēl nebija vajadzības mukt uz lidmašīnas aizmuguri, kur pieejama pārtinamā virsma, jo viss bija aši un tīri! 

Tad pie apvāršņa parādījās izsalkuma sajūta. Lielajiem tika pasūtītas pusdienas un arī mazā tika pie sava prieka - rupjmaizītes no tēta pusdienu porcijas. Redz, kaut ko tā mamma tomēr bija aizmirsusi :) Beigās jau tikām pie rupjmaizītes katrai ceļojuma dienai, jo stjuartes bija tik jaukas, ka sarūpēja mums pa šķēlītei katrai ceļojuma dienai. Lieki teikti - no savām pusdienu porcijām! :) Paldies par to lielais AirBaltic stjuartēm. jo rupjmaizīte meitiņai tiešām ļoti garšo un kad ir kāds kreņķis, tad to iedodot meitinu var arī nomierināt! 

Līna Grieta visu lidojuma laiku bija aktīva, ļoti pozitīvi noskaņota, vēroja lidmašīnas dzinēju un burvīgu skatu, jo pārsvarā bija skaidrs laiks un skats lejup- tiešām skaists. Kādu 1.5 stundu pirms nolaišanās mazajai uznāca miegs. skaidrs, ka grūti aizmigt bērnam, kurš pieradis gulēt ratos vai savā gultiņā, tomēr dungojot ausī viņas mīļāko miega dziesmiņu un žužinot, viņa mierīgi iemiga uz kādām 40 minūtēm, manā klēpī. Kā jau ierasts- pēc gulēšanas apetīte kā vilkam - cerība novilkt līdz nosēšanās brīdim - atmesta, ja bērnam gribās ēst - jādod! Tad nu ēdienreize kā kapteinis ziņo - 10 000km augstumā un klāt nosēšanās brīdis! Tā laikā ar Līnu klēpī spēlēju jāšanas spēli, ķiķināju viņai ausī.. Brālis un tētis ļoti palīdzēja novēsrt meitas uzmanību no diskomforta sajūtas, nodarbinot viņu ar smiešanos... Un tad - aplausiem skanot - esam klāt! 

Esi sveicināta Ēģiptē - Bērziņu ģimene :) 

Laiks izkāpt. Šķiet, mēs visi bijām laimīgi. Kurš pārvarot lidošanas bailes, kurš par laimīgu bērnu, kurš tādēļ, ka sagaidījis brīvdienas karstumā! 

ak, nākamajā reizē tiksimies kūrortā ;)