Būtiskākā problēma ģimenēs, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām - sabiedrības ignorējošā attieksme

Lielākās grūtības ģimenēm, kurās aug bērnu un jaunieši ar īpašām vajadzībām ir nepieciešamās infrastruktūras trūkums un sabiedrības ignorējošā attieksme, noskaidrots pētījumā par bērniem un jauniešiem ar garīgiem vai fiziskiem traucējumiem.

Pētījumu Par sociālajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem un jauniešiem ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem Zemgales reģiona un Ziemeļlietuvas pašvaldībās izstrādājis Zemgales Plānošanas reģions sadarbībā ar Kretingas (Lietuva) dienas aktivitāšu centru un Lietuvas vecāku biedrību Klaipēdas Viltis.

Lai arī visās Zemgales un Ziemeļlietuvas pašvaldībās ir identificētas invalīdu un viņu ģimeņu materiālās un garīgās vajadzības, nevienā pašvaldībā sociālais darbs nav definēts kā prioritāte, kas ar finansējumu atspoguļotos pašvaldības budžetā, tāpēc pakalpojumu attīstība šai mērķgrupai šobrīd notiek tikai par projektu līdzekļiem. Tāpat problēmas sagādā nepilnvērtīgās sociālajiem dienestiem pieejamās datu bāzes, specifiski pakalpojumi un speciālisti.

Veiktajā aptaujā secināts, ka būtiskākais ir sakārtot nepieciešamo vidi un infrastruktūru, nodrošināt transporta pakalpojumus ārpus pilsētas dzīvojošajiem, kā arī palielināt publisko iestāžu pieejamību.

Aptaujā vairāk nekā trešā daļa respondentu uzsvērusi, ka viņiem trūkst informācijas par sociālajiem pakalpojumiem, tādēļ ģimeņu pārstāvji aicinājuši internetā vai ar dažādiem izdales materiāliem sniegt plašāku informāciju par sociālās palīdzības iespējām, audzinot bērnu vai jaunieti ar traucējumiem. Būtiskākie kritēriji, saņemot sociālos pakalpojumus (lietderīgi pavadot laiku un attīstot sociālās prasmes), ir personāla kompetence un attieksme, kā arī iespēja būt uzklausītam, tomēr daudzas ģimenes saskārušās ar problēmām, kā rezultātā 42% respondentu nav bijuši apmierināti ar sniegtajiem pakalpojumiem.

Nozīmīgākie darbi būtu paplašināt sociālo pakalpojumu piedāvājumu, iesaistot arī nevalstiskās organizācijas, izveidot pakalpojumu sniedzēju sadarbības tīklu un pieejamību reģionos, rosināt veidot atbalsta grupas, attīstīt dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, kā arī uzlabot personu nodarbinātību un transporta pieejamību.

Tāpat ģimenes uzsvērušas, ka sociālo dienestu darbiniekus nepieciešams pastiprināti izglītot darbā ar mērķgrupām. Pakalpojuma pieejamība jāuzlabo pierobežas iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta atrodas tālu no sava novada centra un pakalpojuma sniegšanas vietas. Jāveido atbalsta un pašpalīdzības grupas vecākiem, kā arī "atelpas brīža" pakalpojumi. Bērniem un jauniešiem jāpiedāvā pavadonis/asistents, bet īslaicīga sociālā aprūpe jāpiedāvā arī sociālās aprūpes centros.

Projekta Zemgales un Ziemeļlietuvas sadarbības tīkla izveide sociālo pakalpojumu pilnveidošanai jauniešiem ar invaliditāti mērķis ir attīstīt sociālo pakalpojumu klāstu un kvalitāti ģimenēm, kurās ir bērni un jaunieši ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Projekta gaitā apzināti esošais un ģimenēm nepieciešamais sociālo pakalpojumu klāsts, kā arī veicināts konstruktīvs dialogs starp sociālo pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Projekts īstenots Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2007.–2013.gadam. Tā kopējais budžets ir 130 864,80 EUR, no kuriem 85% ir Programmas līdzfinansējums.