Bērniņa miegs un attīstība

sveikas, māmiņas! 

Vēlos jau atkal padalīties ar savām domām, bažām un pieredzi un uzklausīt jūsu pieredzi. :)

Nu jau vairāk kā 2 skaistus un mierpilnus mēnešus esmu pavadījusi kopā ar savu mazo dēliņu. Viņš man ir pārpāeēm mierīgs, gandrīz vai šķiet, ka paraugbēbītis. Tā, ka brīžiem satraucos, vai tas ir normāli, ka mazulis tik salīdzinoši maz un reti raud.. Bet tomēr.. Kādu laiciņu atpakaļ pamanīju kaut ko visai jocīgu, kas lika man satraukties. Mazulītis gulēja saldā miedziņā, bet vienā brīdī sāka veidot tādas grimases kā uz raudāšanu, kā kaut kas sāpētu. Mazā sejiņa bija saraukta un pie viena viņš izdvesa pāris spalgas skaņas, kā klusus vaidus. Padomāju, ka ja jau mazulītis guļ (jo pat nepamodās no savām grimasēm un vaidiem), varbūt viņš vienkārši redz sliktus sapnīšus. Vai tā varētu būt? Vai tik mazi bērniņi redz arī sliktus sapnīšus? Vai vēl kādai māmiņai ir bijis kas līdzīgs? Un kāpēc tā ir?

Pārējā laikā viss it kā ir labi. Nomoda laikā mans puisītis bieži ir priecīgs, daudz smaida. Uz punča ilgi gulēt vēl nemīl, bet savu galviņu jau smuki tur. Skatienu uz mani un dažādām lietām jau fiksē, bet man šķiet, ka savas rociņas gan vēl nav apzinājis, jo pēc mantiņām nesniedzas un kaut ko satver tikai neapzināti, ja tas tiek ielikts rokā. Hmm. Toties ar to sarunāšanos ir kā ir. Puika labprāt klausās, bet pats kaut kā negugina. Viņš drīzāk veido dažādu toņu un intonāciju patstkaņu skaņas ar ā un ē. 

Protams, ir jau kaut kādas vadlīnijas, kas nosaka, kādā vecukā apmēram bērniņam kas ir jādara un kas ir jāprot, bet tajā pašā laikā katrs mazulis attīstās individuālā tempā. Un tomēr, kādi ir un ko prot/dara jūsu bērniņi šajā vecumā: 2 - 2,5 - 3 mēneši? :)