Bēbītis dodas pastaigās. 3 daļa Pastaigās nāk līdzi brālītis

Tā kā esmu divu bērnu mamma tad sanāk ka ir jādodas pastaigā kopā ar mūsu dēliņu. Un dēliņš labprāt dodas ar mums kopā staigāt. Es esmu par pastaigām nevis sēdēšanu iekšā visu dienu. Jā es eju ar bērnu ārā pat ja līst lietus. Mūs tas netraucē . Zābaki kājās , atbilstošs apģērbs un uz priekšu. Ļauju skriet pa peļķēm, skriet pa sniegu. Ļauju baudīt dabu un pastaigas.

Kā tad mums iet ar staigāšanu?

Ja ir iespēja tad brālīts pats vizina māsiņu.

Kad biju stāvoklī tad jāatzīst vēl diezgan ilgi vedu mazo staigāt ar ratiem.Taču jau pirms tam ik pa laikam gājām līkumu ap māju, līdz tuvākiem veikaliem. Bet tā kā likās ka mazajam nav interes staigāt, bet vairāk interesē kas notiek apkārt, vai ieet kādā veikalā tālu negāju.Un labāk tālākiem gabaliem izmantoju ratus,jo tā man bija ērtāk kaut kur nokļūt. Un arī ja vajadzēja kādus pirkumu tad nebija jāstiepj no veikala ar rokām lielu gabalu, ja nebija pieejama mašīna. Kad beidzot atteicāmies no ratiem tad sāku ar mazo staigāt vairāk. Lēnā garā gājām uz parku vai vietējo veikaliņu. Bet kad biju dekrētā un uznāca lielais karstums mazais gribēja staigāt tad gaidīju vakaru un sūtīju vīru ar viņu kopā staigāt jo man nebija spēka iet ārā.
Kad piedzima māsiņa nezināju kā mazais uzvers to ka iesim visi pastaigā , bet dēliņš labprāt gāja ar mums kopā un ejot stāstīja ko redz un pieteicās pats vizināt māsu.

Vienalga kur dodamies dēliņš ar mums kopā var nostaigād jau pietiekami lielus attālumus. Protams ka temps nav tik ātrs kā gribētos mammai jo piemēra rudenī bija jālasa lapas, kastaņi , zīles un jāpēta viss apkārt.

Bet rudens jau nebūtu rudens ja vismaz vienu reizi mēs nedotos sēnēs. Un tad dēliņš bija sajūsmā par mežu. Tik spēju klausīties mamm skaties sēne, mamm skaties kukans (tā dēliņš sauc jebkuru kukaini), mamm kas tas? mamm... Protams man jau nebija tā vajadība sēņot, bet parādīt dēlam mežu pastāstīt kas dzīvo mežā un ieelpot meža smaržu. Un mums paveicās ar tomēr atrast kādu sēni.

Šobrīd kad ārā ir sniegs , vējš un aukstums tas manu dēliņu nebiedē un viņš labprāt dodas ar mani pastiagās kopā arī šādā laikā. 

Kādi ir mani ieteikumi dodoties pastaigās kopā ar lielāku bērnu.

• Sāciet pastaigas sākumā kaut ap māju, Kaut tie būtu vien 100 metri bez ratiem 30 min garumā. Bet tad jūs ieraudzīsiet cik daudz bedres ir pie jūsu mājas, cik daudz krūmu vai cik daudz putnu kaķu...tā es varētu turpināt ilgi un dikti iepazīstiet savu apkārti kopā ar bērnu.
• Apnikušas smilšu kastes? Jā es ar tādā sēdēju spēlējos. Ejam staigāt pa parku apkārt. Pētam runājamies ko redzam. Rudenī var lasīt lapas , zīles kastaņus. Tas nekas ka mājās jau vesela kaudze ir. Var jau nemanāmi izmest kad par daudz. ;)
• Nebaidīties no attālumiem. Šobrīd mans 3 gadnieks kopā ar mani var nostaigāt pat 6 km. Bet lielākoties tas ir līdz tālākam veikalam. Bet viņam tas ir mērķis doties un staigāt.
• Iesaku doties pastaigās pēc brokastīm , jo tad var ienākt iekšā paēst pusdienas un nolikt mazo gulēt jo ir noguris no pastaigas.
• Apnika staigāt pa savu rajonu. Ja ir iespēja sēžamies auto un braucam uz kādu parku barot pīles. Nolieku auto netālu no parka un ejam ar kājām līdz parkam. Bērnam prieks par pīlēm un pie reizes pastaiga.
• Dodoties pastaigā apstājieties . Atbildiet uz bērna jautājumiem. Runā ar bērnu stāsti ko redzi.