Bēbim sabiedriskais transports ir svešs

Labdien!

Dzīvojam Cēsīs, tāpēc bēbis pagaidām nav izbaudījis nevienu sabiedriskā transporta veidu. Kam gan tas vajadzīgs, ja ir pašam savs "mersis" un mamma, kas palīdz pārvietoties?!?!?!

Lai gan neesam vēl pabijuši nevienā sabiedriskajā transportā, domāju, ka visgrūtāk būtu autobusā, mikriņā; mazliet vieglāk tramvajā, trolejbusā, bet pavisam ērti būtu vilcienā un prāmī. Gan jau reiz pienāks tas mirklis, kad nebūs izvēles un vajadzēs kāpt kādā sabiedriskā transporta veidā, lai nokļūtu galamērķī. Visticamāk mēs izvēlēsimies vilcienu, ja vien tas būs iespējams. 

Mums sabiedrisko transportu nav bijusi nepieciešamība izmantot, jo visur ejam kājām un ratiem. Tālākiem pārbraucieniem mums ir auto un personīgais taksometrs, kuru vada Rainerīša opis. Domāju, ka šajā ziņā mēs tiekam lutināti. 

Uzskatu, ka ērtāka pārvietošanās sabiedriskajā transportā ir atkarīga no vadītāja. Viņam/ai jābūt pacietīgam, iecietīgam un gatavam palīdzēt, kas mūsdienās ir retums. 

Ja būtu akūta nepieciešamība nokļūt konkrētā punktā, tad biļetes cenai nebūtu nozīmes. Rīgā gan es negribētu dzīvot, jo tur par pārvietošanos sabiedriskajā transportā "plēš deviņas ādas". Pat iedomāties nevaru, ja katru dienu būtu ar mazo jābrauc tramvajā vai trolejbusā....tur vajadzīgi dzelzs nervi, bet no otras puses - pie visa pierod. 

Mazais Rainers var būt laimīgs, ka savos nepilnos deviņos mēnešos nav izmantojis sabiedrisko transportu. Protams, kad paliks vecāks, būs jābrauc ekskursijās, jo jāmācas uzvedības normas sabiedriskajā transportā. Bet kamēr vēl mazs, lai izbauda tēta un mammas vadīto auto priekšrocības. 

Rakstot pēdējos divus blogus secināju, ka mazajam Raineram priekšā vēl tik daudzu jaunu lietu iepazīšana.....

Jauku dienu vēlot,

Ilvija un Rainers.