Audzinu bērniņu viena: kā ļaut iepazīt vīrieša un sievietes lomu ģimenē?

Mēs visi kā viens sapņojam par to, ka mums būs brīnišķīgas attiecības un saticīga ģimene, taču nav noslēpums, ka mūsdienās ļoti daudz māmiņas un arī tēti audzina savus bērnus vieni, ar laiku mēs aprodam ar šo situāciju un iemācāmies tikt ar visu galā, tomēr tas no mums prasa lielu izturību un pacietību, jo uz mūsu pleciem ir viss – mums jāvelta bērniņam savs laiks un uzmanība, mums jāspēj mazais nodrošināt ar visu nepieciešamo, mums jāmostas naktī, ja mazais raud, mums pat nav īsti, kurš palīdzētu nomainīt bērnam autiņbiksītes – mēs darām to vienas.

Kā tikt galā ar šādām situācijām, kad mazulītis jāaudzina vienai, konsultē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Dot iespēju iepazīt arī pretējo dzimumu

Bērniņa audzināšanai vienai bez šaubām ir dubultslodze un tā kā dzīvē gadās dažādas situācijas, nevajadzētu sevī iedvest sajūtu, ka tas ir nepilnvērtīgi, šaustot sevi ar domām: "Ja palieku viena ar bērnu, netikšu galā; man nav izdevusies dzīve." Šīs sajūtas reizēm traucē normāli audzināt bērnu.

Jā, vainas sajūta ir viena no lietām, ar kuru cīnās daudzas māmiņas – vai esmu gana laba mamma savam bērnam, tā kaut reizi pie sevis nodomā teju katra mamiņa.

Protams, pateikt ir daudz vieglāk, nekā to paveikt. Taču pirmais solis, lai atvieglotu savu ikdienu kopā ar bērnu un reizē arī bērnam dotu iespēju apzināties, ka pasaulē ir arī vīrieši un viņiem tomēr ir citādāki uzdevumi, nekā mums – sievietēm, ir jālūdz palīdzība savu bērnu audzināšanā, jo īpaši tad, ja esam dēlu māmiņas.

"Ja sieviete viena audzina dēlu, tad vienkāršākais būtu saprast, vai apkārtējā vidē ir vīrieši, kurus varētu iesaistīt dēla audzināšanā," iesaka psihoterapeite. "Ja puikam ir saikne un attiecības ar vīrieti, tad viņam neradīsies sajūta, ka pasaulē valda tikai sievietes, jo tomēr kontaktēšanās ar vīrieti un arī vīriešu valoda ir citādāka. Ja mamma nebūs izolēta un ielaidīs ikdienā arī vīrieti,kas kaut nedaudz padarbosies ar puiku, tad viņa varēs uzelpot un justies pilnvērtīga."

Arī pāra attiecībās galvenais ir kvalitāte

Psihoterapeite, protams, priecājas par pāriem, kur abi audzina bērnus, bet nākošais jautājums vienmēr ir par kvalitāti, jo reizēm realitātē ir tā, ka pāris skaitās kopā, tas viss izskatās skaisti, bet audzināšanā tik un tā piedalās viens no pāra. "Bērnam pēc būtības vajag gan sievetes, gan vīrieša attieksmi, pasaules izjūtu, lai kaut ko uzzina par dzīvi, vai ne?" retoriski jautā Aina Poiša.

Ja audzinām savus bērnus vienas vai arī, ja tēti audzina savus bērnus vieni, turklāt pretējā dzimuma bērnus,  pastāv iespēja, ka tēti vēlēsies, lai meitas ir paklausīgas un ievēro stingru režīmu, savukārt mēs – māmiņas, savā lielajā mātes mīlestībā varam veidot savu dēlu raksturus bez stingra mugurkaula.

Nospraudīsim robežas!

"Diemžēl mammām nepietiek spēka uzlikt robežas- mamma saka, man nav par grūtu izdarīt tavā vietā. Jā, puika pierod, ka sieviete viņam kalpo, tad viņš paliek infantīls jeb memmītis, kā tautā sakām, jo ir taču sievietes, apkalpojošais personāls," secina psihoterapeite. "Zēns parāda žestu un visi skrien kā skudriņas, viss liekas pašsaprotami, ka mamma dēlēnus aptekalē, tomēr diemžēl tā ir mammu vislielākā kļūda, jo tad, kad viņš satiek savu sievieti dzīvē, viņš gaida to pašu, ko jau pazīst." 

Taču tas nenozīmē, ka mazie dēlēni var iztikt bez mūsu mīlestības, arī viņiem ir jāpiedzīvo sajūta, ka viņi ir vajadzīgi.

Savukārt tētiem, kuri vieni gādā par savām meitām, būtu vērts atcerēties, ka mēs nevaram viņām noteikt tikai robežas un uzdevumus, kas jāpilda, meitenēm ļoti nepieciešams piedzīvot mīlestību, maigumu un pieķeršanos.

Jaunais "tētis" vai jaunā "mamma"

Tad, kad mēs būsim gatavi veidot jaunas attiecības un ļaut mūsu ģimenē ienākt jaunam partnerim, vēlams nesteigties.

Uzsākot jaunas attiecības, būtiski vērot perspektīvo partneri, novērtējot, kāds viņš varētu būt draugs bērniem, vai pratīs draudzēties arī ar viņiem, aicina psihoterapeite Aina Poiša: "Ja vīrietis ienāk kā vecis – es būšu vecis tev un es nebūšu tēvs taviem bērniem un sieviete to pieļauj, tā ir vardarbība pret bērnu, jo patisībā viņš ir svešinieks. Vīrietim ir jāsaprot, ka jā – tā ir dubultatbildība, ka šajā gadījumā neizvēlas tikai sievieti, ka izvēlas ģimeni, kurā jau ir bērni, kuri uz viņu skatās ar skepsi sākumā, jo piedzīvojuši traumu šķiršanās dēļ un šis svešinieks ir jāiepazīst un jāizvērtē."

Dzīve patiesi reizēm nav viegla, mums nemitīgi jātiek galā ar dažādiem uzdevumiem, tomēr ar katru uzdevumu mēs kļūstam rūdītāki un pieredzes bagātāki un tādi kļūst arī mūsu bērni – mūsu mazās meitiņas un mazie dēlēni.

Māmiņu Klubs