Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Sveikas, meitenes.
Par godu manai un māsas dzimšanas dienai, kas iekritusi vienā dienā- mana mamma piedāvājās pieskatīt mazo meitiņu (5arpus mēneši). Lieta tāda, ka mana mamma dzīvo laukos un tā kā mums ar māsu šai dienai ir diezgan lieli plāni- mazo jau vakar vakarā atstāju pie omes, bet braukšu pakaļ tikai rīt no rīta. Jūtos diezgan briesmīgi- pietrūkst mazās. Vakar, griežot salātus, dziedāju šūpuļdziesmu un asaras pat notecēja- vai tiešām vajadzēja viņu atstāt? Zvanu mammai ik pēc stundas- nav jau tā, ka es neuzticētos mammai- tad jau vispār nebūtu atstājusi meitu tur- bet man gribās zināt, ka viss ir kārtībā, gribās dzirdēt mazo balstiņu, kas klaigā fonā.. Īsti nevaru izbaudīt savus svētkus, jo jūtos vainīga par to, ka atstāju mazo uz gandrīz 3 dienām. Pirms tam viņa bija palikusi ar kādu tikai pāris stundas.
Kāda ir jūsu pieredze atstājot bērnus omei? Uz cik ilgu laiku atstājāt mazos? Cik veci viņi bija? Kā pārdzīvoja šķiršanos no vecākiem? Vai juties vainīga par radušos situāciju? Parunāsim ;)
Pirmo reizi omei uz pilnu diennakti puiku atstāju 2 gadu 5 mēnešu vecumā. Nekādu problēmu. Pagājušā vasarā, kad puikam bija 4 gadi 3 mēneši, pie omes nodzīvoja 6 nedēļas. Katru nedēļas nogali braucām ciemos. Šoziem kopš decembra pie omes dzīvo praktiski katru mēnesi pa 2-3 nedēļām slimošanas dēļ. Atkal cenšamies nedēļas nogalēs braukt ciemos.
Manējam patīk dzīvot pie omes. Protams, ir reizes, kad pēc ciemošanās nedēļas nogalē uzreiz negrib mūs laist mājās, bet, kad aizbraucam, nekādu problēmu dēļ tā nav. Kad atvedam mājās, tad jau pēc dienām 2-3 ierastajā mūsu ikdienā grib atpakaļ pie omes 😃
Es nejūtos ļoti vainīga par radušos situāciju. Jā, tagad, kad šoziem dēļ slimošanas tur dzīvo, jūtos mazliet vainīgāka, jo varētu neiet darbā, pati sēdēt mājās. Tomēr diezin vai darba devējs būs mierā, ja es 1 nedēļu mēnesī strādāšu, bet pārējās trīs darbu neapmeklēšu.
pirmo reizi meitiņu nācās atstāt omītei, kad mazajai bija vien daži mēneši, vīram bija jāstrādā un es nokļuvu slimnīcā. tad gan sanāca vairāk pa dienu, vakarā vīrs mājās, bet sanāca arī pa nakti, jo mazā tikko bija pārgājusi uz maisījumu, līdz ar to vēl naktī modās un tusējās. pēc tam jau pēc mēneša atstājām uz brīvdienās, kamēr paši bijām ballē. ilgākais, ko meita ir pavadījusi kopā ar omīti, ir 3 dienas. šoruden sanāca tā, ka bija jāved meita pie omas, jo meita saslima, mums jāstrādā, nebija citas izejas. bet viņas ļoti labi dzīvojās. protams, ka vakarā mājās bija ļoti jocīgi, pat skumji. bet es zinu, ka meitiņai viss būs kārtībā, omīte parūpēsies un arī palutinās.
P.S. bilde no interneta dzīlēm.