8 bezgalīgas mīlestības pilni mēneši

Mans mazais cilvēciņš tik tiešām ir jūtams kā trešais ģimenes loceklis – ar savu raksturu, vēlmēm, dienas ritmu, to, kas tieši viņai patīk un ir mīļš. Šomēnes Ievu ieraudzīju kā mazu, taču patstāvīgu cilvēciņu, mācījos viņu izprast, saklausīt īstajā brīdī, sēdēju blakus rotaļu laikā un vienkārši vēroju. Daudz vēroju. Jo ir tik aizraujoši sekot līdzi tam, kā veidojas personība.

Jā, viens no iemesliem sajūtai, ka mans mazulis kļūst par bērnu, bija mirklis, kad nedēļu pēc 7 mēnešu jubilejas Ieviņa pati piecēlās kājās. Pēc tās reizes māka “bija rokā”, un nu vairs nespēju atcerēties, kā tas bija, kad mans žurnālgaldiņš un sekcijas plaukti nebija cepumainu pirkstiņu apķēpāti. Ko nu liegties – cietis ir pat televizora ekrāns. Grīdas ventilators lepni slejas uz galda, arī puķe palikusi bez dažām lapām. Atklāti sakot, no sākuma baidījos, ka man būs grūti pieņemt bardaku un to, ka lietām nākas meklēt jaunu “mājvietu”, no sākuma tā arī bija – noliku 3 mantas un domāju:” Gan viņai pietiks, savādāk visa istaba būs ar mantām, nesmuki izskatīsies.”, taču laika gaitā viss ir mainījies tik ļoti, ka, dodoties no dīvāna uz virtuvi, ir jālaipo cauri meitiņas radītajam bardakam. Un nē, tās nav tikai mantas – ir arī ēdiens, trauki, iepakojumi, vāciņi, apģērba gabali (viņai patīk grauzt zeķes). Pie mums viss atrodas uz grīdas! :)

Rāpošana ir attīstījusies par skriešanu četrrāpus! 27. maijā piedalīsimies “Māmiņu Kluba” organizētajā festivālā, tad nu izmēģināsim veiksmi, piesakoties mazo rāpotāju sacensībās. :)

Runājot par gulēšanu – Ieva neguļ… Mokāmies ar zobiņiem, kuri nāk smagi un ilgi, pat mēnesi. Tad ir divas stadijas – negulēšana naktīs un raudāšana pa dienām. Dotajā brīdī ir abas. Pa dienu guļ 2 miegus – abus vidēji stundu līdz divas.

Vēl arvien mans pieniņš ir meitas uztura pamatā, taču šomēnes esam sākušas kaut ko “uzkost” arī launadziņā. Nogaršots - kartupelis, burkāns, brokolis, batāte, ķirbis, kabacis, cukini, kālis, ziedkāposts, banāns, ābols, bumbieris, mellenes, griķi, auzu pārslas, rīsi, 5graudu pārslas, barankas, vaniļas sausiņi, zīdaiņu cepumi, rupjmaize, tītara gaļa, grieķu jogurts. No piena “izsitas” vaidziņi, tādēļ neesmu droša vai drīzumā atkārtošu “eksperimentus” ar jogurtu. Zobiņu nākšanas laikā grūti novērtēt to, kā puncis tiek galā ar piena produktu, jo mazā tāpat pastāvīgi ir niķīga.

Taču – visi niķi aizmirstas, kad viņa, pierāpojusi klāt, turoties pie manām kājām, pieceļas, un sauc;” Mamm…!” vai, sadzirdējusi, ka veras durvis, rāpo to virzienā, saucot;” Te-te!”. Starp citu, ir teikusi arī skaidrus “mamma” un “tētis”. :)

Šomēnes meitiņa tika pie pirmajiem apaviņiem – 20. izmēra sandalītēm. Bija vajadzīgs laiks, līdz viņa uz tām tiešām nostājās, pirmajās reizēs tas bija sajūsmas un izpētes objekts, kas noteikti jāpagrauž. :) Jā, kājiņa ir liela, arī pati gara – apmēram 74 cm. Velk drēbes, uz kurām rakstīts “12 mēneši”. Un der! :)

Beidzot Ievu interesē dzīvnieki - rāpo pakaļ lielajam vecmammas kaķim un bāž roku mutē tantes sunim. Jāpiebilst, ka suns par tāda maza cilvēciņa uzmanību ir sajūsmā. :)

Galvenais šajā laikā ir paspēt īstajā brīdī izņemt no rociņām visu, kas "aizliegts", izņemt no mutes to, kas neēdams un īstajā brīdī pateikt "nē!" - to viņa jau daudz maz saprot. :)

Mums iet raibi, taču mīlam viens otru līdz bezgalībai. Un atpakaļ! :)