4.mēnesis - lēciens attīstībā.

Mūsu ceturtais mēnesis bija piedzīvojumiem bagāts. Laiks skrien vēja spārniem, ka gribās to pat apturēt, jo sasniegumu ir daudz. Tad nu nedaudz pastāstīšu kā mums gāja.

Kustības. Ja Gabriels ir nolikts dzīvoties uz muguriņas, tad nepaiet ne minūte kā viņš jau ir uz vēdera. Ko līdz iemācījās, ka var apvelties uz punča, tad to tik vien dara. Un godīgi? - tā viņam ir pat interesantāk. Rāpot vēl nemākam, bet rotējam 360grādus ap sevi gan. Un mums ļoti patīk šļūkt uz atpakaļu, uz priekšu vēl nemākam.

Roku un acu koordinācija. Visi priekšmeti, kuri mums ir apkārt, tie ir arī rokās. Un, tā kā mums ir izlīduši divi zobiņi, tad arī viss, kas ir rokās, ir mutē. Ja mantu nevar ielikt mutē, tad ir dusmas pa visu māju. Ļoti labi māk satvert lietas, bet vēl līdz galam to koordināciju neizjūt.

Saziņa ar apkārtējiem. Ja apnīk vienam pašam dzīvoties, tad ir skaļa, spiegšanai līdzīga bļaušana pa visu māju tā, ka visi kaimiņi dzird. Citreiz no tā sāk sāpēt galva, bet es par to tik pasmejos. Sajūsmas spiedzieni ir katru reizi, kad ar viņu sāk runāties un smaidīt. Uzmanīgi klausās apkārt notiekošajā. Esmu ievērojusi, ka nobīstās no papīra čaukstināšanas un tad ir asaras, bet ja tas troksnis nav pēkšņš, tad viss ir kārtībā. Neradinam pie klusuma, tādēļ var arī aizmigt skaļākā sabiedrībā.

Ko bērns apgūst. Atceras jau pazīstamās rotaļlietas un ar prieku ar tām spēlejis. Vislabāk jau patīk sadzīviskās lietas kā piemēram karotes un kafijas krūzes. Bet tik pat ātri tā manta arī var apnikt. Spoguļattēlā sevi cītīgi aplūko un tas viņam šķiet smieklīgi, ka mamma ir blakus bet tai pat laikā arī spogulī. Spogulis ir no tām lietām, kas var arī Gabrielu nomierināt. 

Komunikācija un emocijas. Bez smiekliem nav izdevusies diena. Man Gabriels ir tik ļoti omulīgs, ka lielāko dienas daļu nosmaida un nosmejas. Vislabāk mums patīk "kukū" spēle, bet arī "purkšķi" uz vēdera ļoti patīk. Šķiet, ka dēliņš ir pat ļoti kutelīgs, jo viņam kut pat tad, kad velk bodiju nost, kas vairums bērniem nemaz nepatīk, bet manējais tik par to smējas. Kut arī pēdiņas un plaukstiņas, tā kā jā, ļoti kutelīgs man dēliņš. Vannošanu bērns patiesi izbauda un jau zin, ka ja tētis sāk vilkt nost drēbes, tad drīz arī viņš tiks izģērbts plikiņš un ies vannā. (Jā, vannā iet viņi abi, ar mammu īpaši nepatīk)

Ar Gabrielu mājās nav garlaicīgi, jo smiekli ir mūsu ikdiena.  Šat tad jau kāds kasķis uznāk, bet tas ir sīkums un arī, tas ir tikai normāli. Par miegu arī varu nesūdzēties, jo čučam mēs labi un atpūsties arī sanāk.