Pasaules čempionāts motofrīstailā ir mūsu ģimenes tradīcija un uz šo pasākumu gājām jau ceturto gadu pēc kārtas.
Kā mums gāja?Superīgi. Lai arī daudzi izteica komentārus par to ka dodamies uz pasākumu ar tik mazu bērnu. Tomēr mēģināju neisprings, nopirkām ausis un devāmies skatīties močus. Adrians pasākumu apmeklēja trešo gadu. Viņš jau ar lielu prieku gaidīja bīstamos un pārgalvīgos trikus.
Nobildējās ar sportistu ,kura meistarību varējām vērot jau ceturto gadu. Arī bez skaļās taures nekādi neiztikt.
Mazā Denīze pirmo pasākuma daļu nočučēja man klēpī un nemaz nejutās traucēta,kaut arī troksnis bija traki skaļš.
Pēdējās 40 minūtes noskatījās uz spožajām gaismām un pētīja visu kas notiek apkārt. Nekādus protestus neizteica.
Toties apkārtējie pievērsta viņai diezgan lielu uzmanību ,jo mazā dāma izskatījās diezgan amizanti ar savām ausīm.
nespieda. nu mazā tās 3h necentās noņemt,izgulējās un neizskatījās,ka viņai traucētu. mēs pirkām http://www.okid.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=115&Itemid=71&lang=lv
tā bija lētākā vieta ,ko atradām.
Ar šīm mēs vēl jaungada salūtu varēsim skatīties un uz tusiņiem vasarā laist.Troksnis slāpēts un bērns laimīgs. 😀 Adrians gan aŗi paziņoja ,ka viņam tādas vajag,jo viņš arī var palikt kurls.
Es tieši iedomājos, kas tās par ausīm mazajai 😃