1.MĒNESIS Miķeļa dzīvē

Tad, kad gads ir riņķī, tad aizvien biežāk uznāk vēlme iegrimt atmiņās par to laiku kā bija, kas, izrādās, aizmirstas kosmiskā ātrumā! 

Tā secināju, ka iekš Māmiņu Kluba Miķeļa mēneša jubileju rakstiņi nav pilnīgi - trūkst 1. un 2.! Protams, tos vienmēr var atrast mikelpelite.wordpress.com, tomēr arī šeit gribu uzlikt punktu uz i!

Vakar, kad draudzene pajautāja - klau, tev arī Miķelis vakaros bija kašķīgs pirmajā mēnesī ?! - es secināju, ka es JAU neatceros kāds bija Miķelis mēneša vecumā, lai gan ir pagājis tik mazs laiciņš. Tāpēc nolēmu, ka tomēr ik pa laikam jāpiefiksē kā mana Miķeļpelīte aug un attīstās! Kā jau augstāk minēju - īsti vairs neatceros kā mums gāja pirmajā mēnesī .. skaidri zinu to, ka tas burtiski palidoja! Katra diena vēl nebija sākusies, kad jau tuvojās beigām! Pirmās divas nedēļas it īpaši, jo ar mums pa māju dzīvoja tētis, kas, tagad atceroties, bija ļoti patīkami, noderīgi un svarīgi gan man, gan mazajam puisēnam! Jau no pašas pirmās dienas, kad atbraucām mājās, mums ir stingra lietu secība - miedziņš --> pampers --> ņamma --> miedziņš utt uz riņķi! Es to noteikti negribu saukt par dienas režīmu, jo piekrītu uzskatam, ka sākumā mazajam ir pietiekami daudz piedzīvojumi un pārdzīvojumi, lai vēl spētu pieturēties pie mammas izdomātā režīma! Bet lietu secība ļooti palīdz bērniņam, jo ātri vien viņš saprot kas būs un es pat esmu pārliecināta, ka Miķeļpelīte diezgan ātri uzķēra šo, jo lielā purkšķu parāde, kas rezultējas ar uzvaru pampī bija uzreiz pēc miedziņa (jeb tieši pirms pampīša maiņas!).

Miedziņš.

Pirmo nakti mājās Miķeļpelīte nogulēja 6 stundas! Pēc pāris negulētām naktīm slimnīcā, tas bija kaifs! Uztvērām to kā mājienu, ka te ir forši! Vēlāk atnāca daktere un teica, ka tik ilgi tik mazam tomēr nevajadzētu gulēt un pēc 4 stundām jāmodina, citādi tas var atsaukties uz smadzenēm kā hipoglikēmija un sekas nekad nevar paredzēt, bet kā piemēru minēja sliktu atmiņu skolā. Drusku sabijāmies, īpaši tētis, nākamajā naktī modinājām. Jo vairāk pļāpāju ar citām, pieredzes bagātākām mammām, jo skaidrāks tapa tas, ka nav ko pārspīlēt un turpmāk Miķelis gulēja cik gribēja. Nezinu vai puika izlēma sargāt tēta nervus vai varbūt tiešām nostrādāja divas modināšanas naktis, bet turpmāk mūsu režīms bija ar celšanos pēc 4 stundām! Jo lielāks auga Miķelis, jo garākas palika viņa nomoda stundas naktī - es jau sāku pierast, ka pelīte paēdīs un tad 2 stundas skatīsies riņķī cik foršā istabiņā dzīvojam! Iemanījos tamborēt ar bērnu rokās (nu, uz pakaviņa!). Miķelpelīte uzlika pilnīgu "mīksto" gulēšanai pa dienu (īstenībā - tāpat kā mamma grūtniecības laikā). Aij, cik grūti man ar šo bija samierināties .. Maigus lamuvārdus veltīju visām grāmatiņām, kur raksta, ka jaundzimušais guļ 16-20 stundas, jo manējais gulēja pa nakti (paldies tev, pelēn!) un kādas 15 min pa dienu. Labi, ka ar laiku sāka gulēt ratos, tad taisīju ilgākas pastaigas, lai puisēns izguļas! Kā mēs šo lietu atrisinājām ?! -Miķeļpelītes mamma tika pāri tam, ka nebūs tā, kas sagaidīs vīru ar vakariņām un kārtīgu māju, jo tam vienkārši nav laika (par šo arī es vēl izteikšu atsevišķā reizē). Un pasaule kļuva atkal skaista! Kas man šķiet ļoti interesanti - ir pētījumi, kur varenie zinātnieki saka, ka bērniņš bieži guļ tādu ritmu, kādu ir gulējusi mamma grūtniecības laikā. Un kad par to sāku domāt - nu bet tieši tā!! Jau no pirmajām kustībām piefiksēju, ka aktivitātes laiks ir ap 23.30 - 00.00 - un tagad arī ap to laiku puika možs un jautrs, drīzi pēc pusnakts ir gatavs laisties miedziņā! tad 4 stundiņas paguļ, ir gatavs maltītei (pēc kuras 2h patusē) un tad atkal ir gatavs 3-4h miedziņam! Tā nu es ar jaundzimušo mājās ceļos līdzīgi kā esot dekrētā - ap 10-11! Tāpēc mammas - grūtnieces - domājiet par savu miega režīmu, maziņais visu jūt un saprot un mācās!

Pampers.

Ja tu esi mamma, kurai mazais ir vēderā, tu pat nenojaut, cik bieži lietosi vārdu kaka (lai tik bieži šis vārds nav jāatkārto, saukšu to par K) un cik interesanta tā lieta var būt! Mums ,oktobrēnu mammu whatsapp čatiņā, nav neviena diena, kad šī tēma neatgūtu savu aktualitāti. Pat ja šobrīd tas šķiet nedaudz pretīgi, tici man - kas ir dabīgs, tas nav pretīgs. Pirmā mēneša laikā esmu iemācijusies nestresot par zaļo K, bet uzreiz pārskatīt ko esmu ēdusi (ne vienmēr tas savā starpā korelē), kad pelīte vakaros kļuva drusku kreņķīgāka un biežāk purkšķināja, nekā raudāja, tad ķēros pie espumisan (kas, man šķiet, mums ne īpaši līdzēja, bet var lietot jau pavisam maziņajam) vai Gripe water (jeb diļļu ūdentiņa, homeopātisks, var nopirkt Apotheka uzreiz, dzirdēts, ka citās aptiekās "uzjauc"), bet tam minēts, ka var no mēneša vecuma, mēs 1/2 tējkaroti piešķīrām jau no 3 nedēļu vecuma, šis mums patīk! Kad iekārtojiet istabiņu, pārdomājiet vai pārtinamā virsma būs normāli apgaismota, jo ar šo mums sanāca baigā neraža .. Gaisma apspīdēja Miķeļpelītes galvgali, nevis otru galu, līdz ar to Miķelpelītes mammai šķita, ka viss ir baigi forši, līdz aizgājām pie dakteres (kur ir labs apgaismojums!) 10 dienu vecumā un ieraudzīju, ka īsti smuki mums tur neizskatās. Ķēros pie Sudocream (mums patīk) un likopodija pulvera (mums ļooti patīk!), pamazām guvām vizuālu uzlabojumu. Tad, pēc ieteikuma, pamēģināju vienu dienu ūdeni nomainīt pret mitrajām salvetēm - ar to dienu mūsu dupšelis ir viens no skaistākajiem Pārdaugavā! Tas, protams, nenozīmē, ka es rekomendēju nelietot ūdeni, bet, ja sanāk cīņa ar sarkanumiem un pumpām, tad neaizmirstiet, ka tas ir viens no faktoriem, kas ietekmē!

Ņamma.

Es esmu tā ļoti, ļoti laimīgā mamma, kurai jau no pirmās dienas sanāk barot savu pelīti ar pašas pienu. Es esmu arī tā laimīgā mamma, kurai kāpostlapas īsti nevajadzēja un bepanthens + gaisa peldes ļāva izsprukt sveikā arī no sakostiem zobiem barošanas laikā. Drusciņ jau sāpēja barošanas sākumā, bet, domāju, ka tas tāds adaptācijas periods jaunajai slodzei, ilgāk par 2 nedēļām tas nevilkās. Pirmo mēnesi devu ņammu puisēnam tad, kad viņam gribējās, bet drusciņ jau sāku skatīties, lai pauzītes būtu ~1,5 h. Īstenībā, tas sakrita ar pelēna vēlmi baroties. Protams, ka bija dienas, kad viņš gribētu pupoties 24h, protams, ka bija dienas, kad viņš raustījās tā un šitā un es vispār nesapratu kas notiek! Jau slimnīcas etapā iedevām to traki aprunāto lietu, ko sauc par knupi! Bērniņš ir ellīgi gudra būtne un nemaz tā sākumā viņu neņem, es arī mēģināju dot pēc iespējas retāk, bet tomēr dot, ja uzskatu par nepieciešamu. Ļāvu arī tētim izmantot knupi, kad tas nepieciešams. Miķeļpelīte bija gudrs puisēns un nesāka jaukt knupja sūkšanu ar krūts zīšanu! Barošanas ilgumam gan nekādas normas nenoteicu - sākumā tas bija ~1 stundu, vienā barošanas reizē devu pacienāties gan no vienas, gan no otras kafejnīciņas :) Atraudziņas gaidīšana jau no sākta gala sagādāja kārtējo neziņu, jo reti kad atnāca - tad nu radās jautājumi cik ilgi jāgaida (māsiņa teica, ka ilgāk par 10 min nav jēga), ko nu darīt ja nesagaida (nomierināties!) utt. Ar atgrūšanu mums problēmas pirmā mēneša laikā nebija. Arī barošana ir viena no lietām, par kurām ir vērts sākt domāt jau grūtniecības laikā - iekārtot vietiņu, kur tas būs ērti izdarāms. Sākotnēji izmantoju grūtnieču pakaviņu, lai balstītu rokas (liku zem Miķeļpelītes), bet tas bija tik mīksts un saturs tik strauji aizvirzījās, kur gribēja, ka lielu atvieglojumu ilgajam procesam tas nesniedza. Noskatīju andelē griķu pakaviņu, aizsūtīju pakaļ vīru un ērtās barošanas dienas varēja sākties! Man ļoti patīk griķu pakaviņā tas, ka viņš ir smags - pagaidām varu viņu aplikt apkārt pelītei, kad nolieku dīvānā un nu nekādi viņš nevar viņu pastumt malā un izvelties. Arī pa nakti taisu ligzdiņu, apliekot apkārt un pakaviņš nemet krunkas, kurās Miķelis varētu iespiest degunu un ierobežot skābekļa padevi (šī man ir baigā paranoja, starp citu!). Apmēram 3 nedēļu vecumā sāku atslaukt pieniņu, jo biju nobriedusi veidot piena banku (par to citreiz!).

Ar to arī lielos vilcienos aprobežojas pirmais mēnesis. Tas, protams, nenozīmē, ka šīs 3 lietas ir vienīgais, kas jādara jaunajiem vecākiem! Nē, nē ,nē - šīs ir lietas, kas jāapgūst jaunajam pasaules pētniekam! Vecākiem ir ar mazo jārunā, jāglāsta un ļoti, ļoti jāmīl, tad mazais atmaksās ar burvīgāko lietu pasaulē - savu pirmo apzināto smaidiņu ! Mums tas notika 2 dienas pirms mēneša jubilejas!