"Perfektās" mammas

   Pirms pāris dienām, es saskāros ar to, cik gan ļoti, visas citas māmiņas, kas, lielākoties, to izrāda virtuālajā vidē, vēlas tēlot perfektās un ideālās mammas. Bieži vien šķiet, ka es visu daru nepareizi, un tikai citiem viss ir labi, pareizi un mamma ir laba. Citreiz šķiet, ka esmu slikta mamma, vai melnā avs, kas iemaldījusies starp baltajām.

   Vai tiešām, mūsdienās, visas ir tik perfektas mammas, kas neļauj savam bērnam aiztikt tv pulti, neļauj iemest aci televizorā un uzreiz slēdz ārā, neļauj bērnam spēlēties ar izslēgtiem telefona lādētājiem, kuros nav strāvas. Vai neļaujat ņemt savam mazajam rāpotājam neko, kas viņam nav paredzēts? Vai tiešām visas vienmēr un visur, visu dara tikai un vienīgi tā, kā tiek uzskatīt par pareizu? Šķiet, ka virtuālajā vidē, tādas ir visas mammas.. nevis ir, bet gan mēģina tādas būt, un citu acīs izlēkt ar “perfektās mammas” statusu.

   Mani uzskati par bērnu audzināšanu un attīstību ir ļoti plaši un diskutabli, taču tāpēc es neuzskatīšu, ka kāda cita mamma savu mazuli audzina nepareizi. Nu liek mana draudzene savu mazuli staigulī – lai liek!! Tas tak ir viņas mazais, un viņa vienmēr jutīs, cik daudz viņas bērns var un vai var. Patiesībā, vismaz es tā uzskatu, ka lielākajai daļai “perfekto mammu” mājās ir staigulis, tikai viņas par to klusē, jo sabiedrības viedoklis par to ir negatīvi noskaņots. Interneta vidē, kur apkārt ir sveši cilvēki, tieši šīs mammas, mēģina tēlot visperfektākās, tieši šīs mammas, mēģinās kādai nabaga māmiņai iegrauzt par to, cik tas ir slikti, un cik slikta viņa ir kā māmiņa, ja ļauj savam mazulim izmantot staiguli vai jebkādu citu palīglietiņu, ko nosoda sabiedrība. Un nē, šis raksts nav par staiguļiem, tas vienkārši ir visspilgtākais piemērs, ko var novērot.. visdiskutablākā tēma, kas nāk prātā. Un ne tikai par staiguli, bet arī par plastmasas skanošajām un mirgojošajām mantām, kas tik ļoti patīk bērniņiem. Nez kāpēc, tās tiek pirktas, un pat atzītas, par labu esam, jo Bērns saprot lietu sakarību – ja nospied šo pogu, tad skanēs mūzika vai iedegsies gaismiņa! Bet ir ideālās mammas, kas kādai mammai iegrauzīs, ka šīs tak ir briesmīgākās mantas, ko var iedot bērnam. Bet ne par konkrētām lietām es runāju, bet par attieksmi vispārīgi.

    Vispār, šis raksts ir par to, cik ļoti, daudzas no mammām mēģina tēlot perfektas, kaut gan pašas, slēpj zemūdens aisbergu, ko zin tikai pašas, tieši tādēļ, nesaņems nosodījumu ne no viena. Iespējams, ka tas ir kāds sava veida komplekss vai arī tas notiek aiz garlaicības, kas ieskāvusi māmiņu, kas ir bērnu kopšanas atvaļinājumā un ir ieaugusi savās četrās sienās. Iespējams, tā ir kāda, ar savu dzīvi neapmierināta māmiņa, kas savu dusmu pār dzīves krustcelēm, mēģina izgāzt uz kādu citu māmiņu, un ja ne realitātē – tad vismaz interneta tīmeklī būs “perfektā mamma”. Protams, es neapstrīdu to, ka viena no simts, tiešām ir perfektā mamma, kas bērnu audzina pēc grāmatas, un tad arī apsveicu viņu ar to, taču 99 pārējās, lielākoties, ir tikai tās, kas mēģina sevi pierādīt tur, kur tas nebūtu jādara.

   Arī es esmu piesekojusi “Atsaucīgo māmiņu forumam”, ja to vispār, var nosaukt par “atsaucīgu”, un ticu, ka daudzas no jums zina, kas ir tas, par ko es tagad runāju. Tad nu lūk, mēs varam pavērt katru otro diskusiju, un katra otrā komentētāja, būs ar “perfektās mātes” statusu, iesakot bērnam ar pumpām, saukt ātro palīdzību un ar steigu braukt uz slimnīcu, un nosaucot, satraukto māmiņu par pilnīgi stulbu, jo kas tad tā par māti, kas vēl nav uzņemšanā, bet meklē informāciju internetā. Vai tiešām, tiešām katra māmiņa ir tāda, kāda tur izliekas? Vai tiešām, šīs māmiņas, kas izliekas par perfektajām, iegūst kādu gandarījumu, ja pasaka otai, ka viņa dara nepareizi, jo tas nav saskaņā ar kādu no viņas principiem?

   Godīgi sakot, esmu apstulbusi, neizpratnē un dažreiz jūtos tā, it kā es visu daru nepareizi, jo ļauju bērnam spēlēties ar plastmasas mantu, ļauju spēlēties ar vadu no lādētāja, un pat par to, ka mans bērns, 6 mēnešu vecumā jau ēda tik daudz, cik kādam bērns neēd gada vecumā. Un jā, es lepojos ar to, ka mans bērns ir visēdājs, ka viņš neizbrāķē visu, ko viņam dodu, bet ar lielāko prieku nobauda katru jauno ogu, auglīti, dārzenīti vai gaļas gabalu. Un es sāku viņu piebarot no 4 mēnešu vecuma, kaut arī viņš bija krūts bēbis.. tieši tā, es sāku viņu piebarot tik agri, jo viņam bija problēmas ar svara uzņemšanu, un pēc pediatra rīkojuma, varējām sākt jaunu ceļojumu garšu pasaulē. Un lai tā māmiņa, kas teiks, ka tas nav pareizi, nemaz necenšas, jo katram bērnam ir sava pieeja, audzināšana, spējas, attīstības ātrums un tā tālāk.

   Es ticu, ka tieši perfektās mammas ir tās, kurām skapī ir apslēpts staigulis, un kamēr viņa raksta kādu dzēlīgu komentāru māmiņai, kas atklāti nebaidās runāt par šo tēmu, tikmēr viņas bērns dara tieši to, par ko viņa nosoda kādu citu. Un nē, es savu mazuli nelieku staigulī, bet ja liktu, tad no tā nekaunētos un neslēptu, jo esmu cilvēks, kam nav svarīgs citu viedoklis, vai arī iemantots statuss “perfektā mamma”. Ir lietas, ko daru tā, kā uzskatu par pareizu, savam bērnam, un ticu, ka tas neiet kopā ar perfekto, bet man ir svarīgi tikai tas, cik perfekta, ideāla vai citādi laba mammīte, esmu savam bērniņam. Protams, neieiesim galējības, kad tiešām, cilvēkam, jāsniedz kāds skarbāks komentārs, par bērna mocīšanu, nevis audzināšanu, taču tas ir tik rets gadījums, salīdzinoši ar pārējiem, kas vienkārši grib izcelties un paspīdēt citu priekšā.

   Es esmu gatava, ka mini “noēdīs bez sāls”, jo perfektās mammas nav gatavas atzīt, ka viņas nav tik perfektas, cik patiesībā izliekas. Un nav tikai pareizi vai nepareizi, jo katrai māmiņai ir savi uzskati, elki, pēc kā audzina bērnu, vai piemēri, kas ņemti no paaudžu paaudzes. Es zinu, ka šis raksts liks aizdomāties daudzām, kas jūtās kā melnā avs starp baltajām, jo, apkārt visas izliekas tik pareizas.. man dažreiz šķiet, ka nevēlos dalīties ar nevienu jaunumu, kas saistīts ar manu dēlu, jo kaut kas tiks salīdzināts, teikts, nolikts un tikai viena no 100, pateiks, cik gan forši ir tas, ar ko mēs padalāmies.

   Mīļās mammas, aizdomājamies lūdzu, vai tiešām jums ir nepieciešams kāda apliecinājums par to, ka kaut ko darāt pareizi? Vai vēlaties, lai kāds uzsit pa plecu, un pasaka – malacis? Palūdzat to savam vīram, draugam vai laulātajam, jo tieši viņam jums ir jāparāda, cik laba māte esat jūs bērniņam, nevis kādam citam. Nevajag izlikties, tas nekur neved. Pēc atzinības, dodaties pie sava mīļotā cilvēka vai ģimenes, nevis meklējiet to interneta portālos.

   Un es ticu, ka neesmu vienīgā ar šādu uzskatu, tādēļ priecāšos, par jebkuru komentāru.. arī par “perfekto mammu” viedokli par šo visu. Tieši jūsu mazulis ir tas, kuram pierādīt, ka esat vislabākā, nevis kādam citam! Lai visiem jauka nedēļas nogale un lai katram mazajam laimes rausītim, būtu sava perfektā māmiņa!