Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Pirms pāris dienām, es saskāros ar to, cik gan ļoti, visas citas māmiņas, kas, lielākoties, to izrāda virtuālajā vidē, vēlas tēlot perfektās un ideālās mammas. Bieži vien šķiet, ka es visu daru nepareizi, un tikai citiem viss ir labi, pareizi un mamma ir laba. Citreiz šķiet, ka esmu slikta mamma, vai melnā avs, kas iemaldījusies starp baltajām.
Vai tiešām, mūsdienās, visas ir tik perfektas mammas, kas neļauj savam bērnam aiztikt tv pulti, neļauj iemest aci televizorā un uzreiz slēdz ārā, neļauj bērnam spēlēties ar izslēgtiem telefona lādētājiem, kuros nav strāvas. Vai neļaujat ņemt savam mazajam rāpotājam neko, kas viņam nav paredzēts? Vai tiešām visas vienmēr un visur, visu dara tikai un vienīgi tā, kā tiek uzskatīt par pareizu? Šķiet, ka virtuālajā vidē, tādas ir visas mammas.. nevis ir, bet gan mēģina tādas būt, un citu acīs izlēkt ar “perfektās mammas” statusu.
Mani uzskati par bērnu audzināšanu un attīstību ir ļoti plaši un diskutabli, taču tāpēc es neuzskatīšu, ka kāda cita mamma savu mazuli audzina nepareizi. Nu liek mana draudzene savu mazuli staigulī – lai liek!! Tas tak ir viņas mazais, un viņa vienmēr jutīs, cik daudz viņas bērns var un vai var. Patiesībā, vismaz es tā uzskatu, ka lielākajai daļai “perfekto mammu” mājās ir staigulis, tikai viņas par to klusē, jo sabiedrības viedoklis par to ir negatīvi noskaņots. Interneta vidē, kur apkārt ir sveši cilvēki, tieši šīs mammas, mēģina tēlot visperfektākās, tieši šīs mammas, mēģinās kādai nabaga māmiņai iegrauzt par to, cik tas ir slikti, un cik slikta viņa ir kā māmiņa, ja ļauj savam mazulim izmantot staiguli vai jebkādu citu palīglietiņu, ko nosoda sabiedrība. Un nē, šis raksts nav par staiguļiem, tas vienkārši ir visspilgtākais piemērs, ko var novērot.. visdiskutablākā tēma, kas nāk prātā. Un ne tikai par staiguli, bet arī par plastmasas skanošajām un mirgojošajām mantām, kas tik ļoti patīk bērniņiem. Nez kāpēc, tās tiek pirktas, un pat atzītas, par labu esam, jo Bērns saprot lietu sakarību – ja nospied šo pogu, tad skanēs mūzika vai iedegsies gaismiņa! Bet ir ideālās mammas, kas kādai mammai iegrauzīs, ka šīs tak ir briesmīgākās mantas, ko var iedot bērnam. Bet ne par konkrētām lietām es runāju, bet par attieksmi vispārīgi.
Vispār, šis raksts ir par to, cik ļoti, daudzas no mammām mēģina tēlot perfektas, kaut gan pašas, slēpj zemūdens aisbergu, ko zin tikai pašas, tieši tādēļ, nesaņems nosodījumu ne no viena. Iespējams, ka tas ir kāds sava veida komplekss vai arī tas notiek aiz garlaicības, kas ieskāvusi māmiņu, kas ir bērnu kopšanas atvaļinājumā un ir ieaugusi savās četrās sienās. Iespējams, tā ir kāda, ar savu dzīvi neapmierināta māmiņa, kas savu dusmu pār dzīves krustcelēm, mēģina izgāzt uz kādu citu māmiņu, un ja ne realitātē – tad vismaz interneta tīmeklī būs “perfektā mamma”. Protams, es neapstrīdu to, ka viena no simts, tiešām ir perfektā mamma, kas bērnu audzina pēc grāmatas, un tad arī apsveicu viņu ar to, taču 99 pārējās, lielākoties, ir tikai tās, kas mēģina sevi pierādīt tur, kur tas nebūtu jādara.
Arī es esmu piesekojusi “Atsaucīgo māmiņu forumam”, ja to vispār, var nosaukt par “atsaucīgu”, un ticu, ka daudzas no jums zina, kas ir tas, par ko es tagad runāju. Tad nu lūk, mēs varam pavērt katru otro diskusiju, un katra otrā komentētāja, būs ar “perfektās mātes” statusu, iesakot bērnam ar pumpām, saukt ātro palīdzību un ar steigu braukt uz slimnīcu, un nosaucot, satraukto māmiņu par pilnīgi stulbu, jo kas tad tā par māti, kas vēl nav uzņemšanā, bet meklē informāciju internetā. Vai tiešām, tiešām katra māmiņa ir tāda, kāda tur izliekas? Vai tiešām, šīs māmiņas, kas izliekas par perfektajām, iegūst kādu gandarījumu, ja pasaka otai, ka viņa dara nepareizi, jo tas nav saskaņā ar kādu no viņas principiem?
Godīgi sakot, esmu apstulbusi, neizpratnē un dažreiz jūtos tā, it kā es visu daru nepareizi, jo ļauju bērnam spēlēties ar plastmasas mantu, ļauju spēlēties ar vadu no lādētāja, un pat par to, ka mans bērns, 6 mēnešu vecumā jau ēda tik daudz, cik kādam bērns neēd gada vecumā. Un jā, es lepojos ar to, ka mans bērns ir visēdājs, ka viņš neizbrāķē visu, ko viņam dodu, bet ar lielāko prieku nobauda katru jauno ogu, auglīti, dārzenīti vai gaļas gabalu. Un es sāku viņu piebarot no 4 mēnešu vecuma, kaut arī viņš bija krūts bēbis.. tieši tā, es sāku viņu piebarot tik agri, jo viņam bija problēmas ar svara uzņemšanu, un pēc pediatra rīkojuma, varējām sākt jaunu ceļojumu garšu pasaulē. Un lai tā māmiņa, kas teiks, ka tas nav pareizi, nemaz necenšas, jo katram bērnam ir sava pieeja, audzināšana, spējas, attīstības ātrums un tā tālāk.
Es ticu, ka tieši perfektās mammas ir tās, kurām skapī ir apslēpts staigulis, un kamēr viņa raksta kādu dzēlīgu komentāru māmiņai, kas atklāti nebaidās runāt par šo tēmu, tikmēr viņas bērns dara tieši to, par ko viņa nosoda kādu citu. Un nē, es savu mazuli nelieku staigulī, bet ja liktu, tad no tā nekaunētos un neslēptu, jo esmu cilvēks, kam nav svarīgs citu viedoklis, vai arī iemantots statuss “perfektā mamma”. Ir lietas, ko daru tā, kā uzskatu par pareizu, savam bērnam, un ticu, ka tas neiet kopā ar perfekto, bet man ir svarīgi tikai tas, cik perfekta, ideāla vai citādi laba mammīte, esmu savam bērniņam. Protams, neieiesim galējības, kad tiešām, cilvēkam, jāsniedz kāds skarbāks komentārs, par bērna mocīšanu, nevis audzināšanu, taču tas ir tik rets gadījums, salīdzinoši ar pārējiem, kas vienkārši grib izcelties un paspīdēt citu priekšā.
Es esmu gatava, ka mini “noēdīs bez sāls”, jo perfektās mammas nav gatavas atzīt, ka viņas nav tik perfektas, cik patiesībā izliekas. Un nav tikai pareizi vai nepareizi, jo katrai māmiņai ir savi uzskati, elki, pēc kā audzina bērnu, vai piemēri, kas ņemti no paaudžu paaudzes. Es zinu, ka šis raksts liks aizdomāties daudzām, kas jūtās kā melnā avs starp baltajām, jo, apkārt visas izliekas tik pareizas.. man dažreiz šķiet, ka nevēlos dalīties ar nevienu jaunumu, kas saistīts ar manu dēlu, jo kaut kas tiks salīdzināts, teikts, nolikts un tikai viena no 100, pateiks, cik gan forši ir tas, ar ko mēs padalāmies.
Mīļās mammas, aizdomājamies lūdzu, vai tiešām jums ir nepieciešams kāda apliecinājums par to, ka kaut ko darāt pareizi? Vai vēlaties, lai kāds uzsit pa plecu, un pasaka – malacis? Palūdzat to savam vīram, draugam vai laulātajam, jo tieši viņam jums ir jāparāda, cik laba māte esat jūs bērniņam, nevis kādam citam. Nevajag izlikties, tas nekur neved. Pēc atzinības, dodaties pie sava mīļotā cilvēka vai ģimenes, nevis meklējiet to interneta portālos.
Un es ticu, ka neesmu vienīgā ar šādu uzskatu, tādēļ priecāšos, par jebkuru komentāru.. arī par “perfekto mammu” viedokli par šo visu. Tieši jūsu mazulis ir tas, kuram pierādīt, ka esat vislabākā, nevis kādam citam! Lai visiem jauka nedēļas nogale un lai katram mazajam laimes rausītim, būtu sava perfektā māmiņa!
Kā tiek izvērtēta Jūsu "bērna vecumam atbilstoša" rotaļlieta? Tada, kru ražotājs ir norādījis uz iepakojuma?
Tāpēc jau bērnam ir jāstāsta iespējamās sekas un riski, savādak jau visas rozetes arī būtu jāaizklapē ciet, ja nu vēlāk mazais izdomās kaut ko tur tomēr ielikt un būs iemācījies pats izvilkt to aizbāzni, drošāk viņas tādā gadījumā būtu aizmūrēt... nē, ir variants - runāt ar bērnu, kas ir droši un kas nē, bet tas nenozīmē, ka viņu nedrīkst iepazīstināt ar mūsu pašu ikdienā lietojamiem priekšmetiem, bet pie nosacījuma, ka paši uzraugām mazo, kaut kad jau viņam tie interesēs. Mājas mēs visu varam noslēpt, bet, ko darīt, ja viņš, aizejot ciemos, ieraudzīs vadu, nekad nebūs neko tādu redzējis, viena aizgriešanās, viens moments un viss... labāk pastāstīt, ko lietojam, kāpēc bīstams, kas tas ir, iedot pataustīt, nedaudz paspēlēties un nolikt nost, neiet runa, ka vads ir nolikts bērna mantu kastē kā ikdienišķa rotaļlieta..
jā, "man tā ir vieglāk" ir mana iecienītākā pieeja 😀 😛
protams, normas robežās - iedodu to pulti uz 5 min, lai apmierina ziņkāri, pieskatu, lai nenograuž un nesalauž, un pēc tam nolieku plauktā, kur netiek klāt. Kad ņemu kaut ko pārslēgt, paaicinu, lai palīdz nospiest pogu. Tā pati pults iztur jau otro mazuli, nekas nav noticis ne mazuļiem, ne pultij.
Diemzel berniem ir tendence(noteikti ir ari iznemumi) sev tit strikus,vadus,somu lences garakas sev ap kaklu. Es nezinu no kurienes viniem sis viss ir. Varbut kadas asociacijaa ar periodu vedera,kad spelejas ar nabassaiti? Ka pirma berna toreiz mamma man pat prata neienaca,ka ta var but,jo no kurienes gan es to varetu zinat? Ne interneta par so raksta,ne man kada loti liela interese par berniem nebija pirms pati kluvu par mati. Tas viss nak ar pieredzi,un logisko un veselo sapratu. Ja redziet,ka ta dara,tad mazinam bernam(visticamak vecuma lidz 2 gadiem)neko loti nevar ieskaidrot no serijas "saksim audzinat,nedrikst un viss".
Un par pulti. Nu ,mamminas, es saprotu, ka vieglak ir iedot to pulti neka nodarboties ar aktivu bernu vai radikali parkartot dzives vietu, bet prieks kam tas viss ir vajadzigs? Berns tacu pogas pultij grauz ara un megina norit! Ari vairums modeliem var diezgan viegli tikt klat baterijai,kuras apesanas gadijuma ir letalas sekas. Un busim godigas pret sevi,sajos brizos,kad berns spelejas ar kadu "interesanto mantu" mes nedaudz atviegloti uzelpojam,ka nu ir miers no cinkstesanas,nu ir aiznemts,un mes esam tepat lidzas,tikai metru attaluma no maza,bet domas vai nu ieskatamies telefona, tv vai ko nu citu. Un domajam,ka bernu pieskatam,jo esam blakus. Un patiesiba mes tikpat daudz nepieskatam ka tad,kad aizejam vienas uz wc. Tapec labak ir sos visus nedot,jo mes esam tikai cilveki un nespejam non stopa vislaik but lidzas,vislaik veltit nedalitu uzmanibu.
Ja nav pārliecības, ka pamanīsi, tad, jā, labāk to vadu nedot.
Es devu, bet tikai uzraudzībā. Brīvi pieejamu vai noķeksējamu nekad neatstāju.
par tēmu - mani parasti neaizvaino perfekcionistes. Domāju, ka spēja dzīvot neperfekti nozīmē laimīgāku dzīvi. Man ir atsevišķas jomas, kurās perfekcionisms traucē. Ja tāds piemīt visās bērnkopības jomās, ir grūti dzīvot.
Es esmu perfekta mamma-saviem bērniem. Man vismaz gribas tā domāt.
Mazāk skatamies uz citiem,iemācamies neuztraukties par to,ko citi padomās un ņemam visu vieglāk 👍
Es saprotu sašutumu, bet kas liek klausīties, skatīties uz tām perfektajām pārgudrajām. Nevajag pašām ieciklēties. Atrodiet sev draudzeni vai kādu citu uzticības personu, kura viedokli respektējat. Man tā ir mamma un māsa, kurai prasu viedokli un ieklausos. Labāk pavadu laiku un ieklausos savos bērnos nekā sekoju soc.tīklos kādiem svešiem profiliem. Tas viss ir kā tu to nostādi. Es pasmaidu un laižu gar ausi. Lai veicas! Un nav perfektu mammu, manuprāt, tāda robota kopija būtu bīstama pat bērnam.
Es arī dodu pulti un vadus, Ieva nereti grauž kurpes un slotu, televizors mēdz novērst uzmanību biežāk kā gribētos un gulēt lieku karojot reizēm pat 3 stundas. Es neesmu "perfektā mamma", savos blogos necenšos tāda būt. Esmu es. 😀 Bet jā, ir arī tās "perfektās mammas", viņu rakstīto lasu aizgrābti, ar cerībām atrakt to ideālās dzīves "odziņu" 😃
Paldies par rakstu! 😀
Es domaju,ka lielaka dala tapat dara kaut ko,kas nav pec visu labu gribosiem kanoniem, bet tas vienkarsi netiek uzsverts,jo sada riciba tiktu nosodita(nerunaju par kaut kadu apdraudejumu dzivibai).
Ea pedeja laika,palasot presi,jau saku domat,ka vienalga ka tu audzini bernu,vai ta butu bve vai biezeni, galvenais,ka paedis,tirs,normala vide un vwcaki nav dzeraji.
Ak, kā man niez pirksti kādreiz uzrakstīt garu blogu par māmiņām, kas nosoda māmiņas, kas nosoda😀 Kāpēc šis bloga ieraksts? Lai pamācītu? Palielītos, ka esi "nepareiza"un godīga?
Man uzdzen šermuļus cilvēki, kas cenšas citiem ierādīt pareizo ceļu bērnu audzināšanā, taču manī nav arī vēlmes vairot slikto, viņus lieki pieminot.
Pirms ļoti daudziem gadiem katru reizi, kad gribēju sūdzēties, atcerējos, ka MAN DUBĻI NELĪP. Ja esi balts un pūkains, tad nav tādu vārdu, kas spēs Tevi padarīt par sliktāku. Kāpēc gan tos ņemt vērā?
Es arī sevi neierindoju pie "perfektajām mammām" - ja mazulis man prasa, dodu ēst to pašu, ko es, pat, ja tas ir saldējums vai kāda konča (pati vien esmu vainīga, ka viņa klātbūtnē to ēdu), arī vadus esmu devusi, lai iepazīst, nekad neesmu domājusi, ka tas ir kas slikts - galvenais pašai uzraudzīt mazo, lai nekas slikts nenotiek... Par staigulīšiem - ir staigulīši, kuri tiešām palīdz, ne tie, kuros sēdina, bet gan tie, kurus mazais var stumt uz priekšu 😀
Un arī man ir bijis tā, ka nepiekrītu kādam draudzenes audzināšanas principam, bet es viņai nekad nepārmetu, jo neuzskatu, ka būtu tiesīga to darīt.. arī mani vīra vecāki un manējie ir mācījuši (piemēram, parmetuši, ka par maz saģērbts vai ar plikām kājām staigā pa zāli pilsētā), uz ko tad arī pasaku, ka es savu bērnu audzinu un ģērbju tā, kā uzskatu par pareizu, viņiem bija visas iespējas audzināt savējos, kā paši gribēja.. man pašai ļoti nepatīk,ja kāds aizrāda man to, ka es kaut ko ne tā daru, tāpēc arī nepārmetu citiem, pastāstu, kāda ir mana pieredze un uzskati (ja runā par internetu), bet neatļaujos pateikt, ka tā audzina savus bērnus tikai sliktas mammas... un tiešām, ir taču dažādi apstākļi un situācijas - kas vieniem der, otriem neder, bet tāpēc jau tie vieni nav sliktāki..
Es uzskatu, ka tās ir nevis "perfektās" mammas, bet pārgudrās, kurām vienmēr šķiet, ka zin vislabāk.
Var izteikt savu viedokli vai padalīties pieredzē, bet nekādā gadījumā nevajag to uzpiest. Mēs katra mamma zināsim kā vislabāk savu bērniņu audzināt.
Man personīgi riebjas, ja mani māca. Jā, esmu jaunā mamma, bet tas nenozīmē, ka esmu stulba. Nepatīk tie teksti "tev jādara šitā", "bērns ir pa pliku saģērbts", "bērnam jādod tas un tas ēst, nevis to ko tu dod". Riebjas, vienkārši riebjas. Dēļ šī esmu arī nedaudz augstākos toņos ar dēla vecvecmammu nonākusi, jo tie padomju uzskati.. Esmu visiem pateikusi, ka ja man vajadzēs, es pajautāšu, lai liek mierā.
Tāpat ir arī interneta vidē. Tiesa es baigi internetā nemeklēju nekādas atbildes, jo tur var piedēvēt visas pasaules slimības tev un bērnam, bet tam man ir mans uzticīgais "mammu čats", kur apjautājos, ja ir kas neskaidrs.
Pārlieku liela tīrība bērnam un viņa videi darīs tikai sliktu - bērns būs ļoti slimīgs, tādēļ es neuzskatu, ka tā ir "perfekta mamma", jo viņa nodara kaitējumu savam bērnam.
Katram, protams, būs šajā visā savs viedoklis un tu to vienkārši vari uzklausīt, bet tev tas nav jāņem vērā. Pietiek jau ar to, ka tu zini, ka esi laba mamma, nevis viss internets! 😀
Cik foršs raksts!!! Es arī bieži jūtos tā kā Tu, no sabiedrības un gimenes spiediena, jo manam bērnam ne vnm Ir tīra mute, ne vienmēr iet 9 gulēt un ne vienmēr 7 cełās, vińš telefonā skatās youtube un neiet bērnu dārzā, reizēm vińš apēd saldo pirms pusdienām, nevis otrādi, un vēl un vēl, jā man sāp aizrādījumi, jo tie ne vienmēr Ir ar toleranci izteikti, Es iekšēji cepos pie katra komentāra, bet tāpēc nesāku darīt tā kā apkārtējiem škiet tajā brīdī pareizi, ja bērns smejās un Ir laimīgs , pārējam Nav nozīmes, gan jau Es to visu kaut kā sagremošu