"Iztikas minimums", ko ņemam līdzi ciemojoties

Mums patīk ciemoties un arī aktīvi stiprinām attiecības ar radiem un draugiem, tā ka ciemos sanāk doties diezgan bieži. Ir jau izveidojos „pirmās nepieciešamības komplekts”, ko vienmēr ņemam līdzi, dodoties ciemos kopā ar savu 7 mēnešus veco meitiņu.

Ciemojoties VIENMĒR līdzi:

*pamperi (kādi 6 gab - labāk vairāk, nekā pa maz)

*rezerves drēbītes (pāris bodīši, bikses, kāda jaciņa)

*lacītis

*drēbes autiņš (ko paklāt uz dīvāna)

*pudelīte un maisījums (ja nebūs iespēja pabarot ar krūti vai arī ja pienāks pudelītes ēšanas laiks); ja nav pārliecība par ūdens kvalitāti (piem., viesojoties jaunbūvē), tad pudelītē jau ūdens iepildīts

*krūts uzgalīši (tos lietoju barojot – tā nu jāņem līdzi)

*kāds našķīts bērnam (banāns, ābols)

*ūdens pudele mammai (lai būtu, ko padzerties, barojot bērnu)

*pāris rotaļlietas (varēs jau arī ciemos atrast kādus interesantus priekšmetus, bet lai pie rokas, ja nu nekā nav, ir kāda sava mantiņa ar ko padarboties)

*knupītis – mazā nav liels knupja cienītājs, bet ratos vai auto sēdeklītī tas var noderēt – ja nu dēļ kombinzona „garšīgais īkšķītis” nav pieejams.

Ja braucam ciemos uz vietu, kur vēl neesam bijuši:

*sedziņa (jo nezinām, vai bez tās mazā varēs pa grīdu dzīvoties)

*mitrās salvetes (ar tām ļoti neaizraujamies, bet ciemos ejot var noderēt)

Ciemojoties pie omes uz vairākām dienām:

*gulēšanai nepieciešamais (guļammaisiņš, sedziņa, pidžamma)

*ceļojumu gultiņa, matracīts

*termometrs (ja aizdomas, ka veselība varētu sašķobīties), arī zāles (Nurofen, D vitamīns, jūras ūdentiņš)

*rati

Ja braucam ar mašīnu un nav bail apkrauties ar mantām:

*kādreiz līdzi iemetam arī pakaviņu. Nu jau vairs nebūs aktuāli, jo mazā tam lien pāri, bet agrāk noderēja – ja ciemos aizmiga uz kādas gultas, to varēja pielikt maliņā, veidojot barjeru – lai nenoveļas.

Bez kā iztiekam:

*vannošanās piederumi (dvielīti jau var aizņemties, bet vanniņas vietā bērnu ielikt dušā; mazgājoties arī katru reizi nelietojam ziepes/šampūnus, tā ka tīrs ūdentiņš ir vislabākais)

*mājās paliek aktivitātes paklājiņš, šūpuļkrēsliņš un arī kādas iemīļotas rotaļlietas – nu būs tikai priecīgāk pie tām atgriezties).

Jāsaka, ka visur esam laipni sagaidīti un namatēvi/namamātes rūpējas, lai mums nekā netrūktu un arī bērns varētu labi justies. Savukārt mēs vērtējam situāciju un rēķināmies ar to, ka ne visur vide būs iekārtota tā, kā pie mums un var gadīties, ka mazā jātur klēpī (jo apkārt vai nu tīrība tā ir kā ir vai arī daudz „nelegālu” objektu, ko gribēsies pagaršot – vadi, kādi asi priekšmeti u.tml. Bet mēs esam viesi un mājai jābūt iekārtotai tās saimnieku, nevis mūsu ērtībai.

Bet, ja ciemojamies uz vairākām dienām, tad savu stūrīti vai istabu gan „uzlabojam” atbilstoši saviem nosacījumiem – gan ērti izkārtojot līdzpaņemtās mantas, gan paslēpjot kādas lietas, kurām mazajai nevajadzētu tikt klāt.

Savos principos vados arī pēc iepriekšējās pieredzes, kas bijusi, kad pie manis ciemos ir nākuši mazuļi. Tā teikt, nedari citam to, ko negribi, lai dara tev. Kad mazie nāca ciemos, padomāju, lai viņiem būtu droši un interesanti, bet visu māju jau tapēc nepārkārtoju, tomēr sagaidīju, ka vecāki viņus pieskatīs un viņi nerakņāsies pa kaķa kasti, neplēsīs mantas un nenorīs sīkus priekšmetus no galda spēlēm. Pret mazajiem viesiem esmu bijusi stingra arī kādās „nedrīkst” jomās: Nedrīkst spēlēties ar gāzes plīti! Nedrīkst aiztikt vadus. Vienkārši nedrīkt un viss. Labi, šīs varbūt pašsaprotamas lietas, bet ciemos ir jāciena turienes principi un tas bērnam ir jāmācās.